Visi mūziķi ir…

Fransuāza Sagāna. Akordi. Tulk. Mirdza Ersa, il. Aija Andžāne. R.: Jumava, 2013. (Françoise Sagan. La laisse. 1989.) 175 lpp.

 Kaut kā īsie franču romāniņi par mīlestību ir izrādījušies stipri līdzīgi. Arī šī galvenais varonis un vēstītājs ir mūziķis, nu jau jāsaka, izbijis reiz daudzsološais pianists, kas ļāvis sevi apprecēt bagātai jaunkundzei un, nejuzdamies īsti laimīgs, uzgrūž atbildību uz sievas pleciem. Vinsentam gan nenāk ne prātā sievu idealizēt, viņš tai piedēvē visas sliktās rakstura īpašības, kādas vien spēj izdomāt, un sūdzas, ka tiekot turēts īsā pavadiņā (skat. oriģinālo nosaukumu) un saņemot pārāk mazu kabatas naudu. Grāmatā attēlots brīdis, kad Vinsentam parādās izdevība atklāt savu īsto seju, ko viņš arī spoži izdara.
 Laikam lieki teikt, ka es vēstītājam ne drusciņas neticu.
 Sagānu es ļoti sen nebiju lasījusi, un iespējams, ka gaidīju to, ko viņa nemaz nevar dot. Katrā ziņā es pievīlos jau no pirmajām lappusēm, jo valoda man šķita tik stīva un neizteiksmīga, ka arī no Vinsenta mutes man tādu negribējās dzirdēt. Ar teikumiem kaut kas nebija kārtībā (jā, es zinu, ka šis nav nekāds arguments, tikai nepamatota sūkstīšanās un Spīganai, piemēram, ir paticis). Un, ja šādas frāzes kā “yo ritorno” vai “por el vuestro telephono, es aqui” var mierīgi iztulkot gramatiski pareizi un iekavās piebilst, ka tās ir spāņu valodā, vienkārši spāņu, nevis lauzītā, nepareizā vai izklausās līdzīgi spāņu val., tādā gadījumā es neticu arī tulkojumam.

Lasu:
Carmen Laforet. Nada;
Tom Zoellner. Uranium: War, Energy, and the Rock That Shaped the World;
Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.;
Trece;
Zita Čepaitė. Emigrantės dienoraštis.

Klausos:

Advertisements

Posted on 07.09.2014, in Latviski and tagged , , . Bookmark the permalink. 6 komentāri.

  1. Es dažkārt pārlasu savus bloga ierakstus un brīnos. Pēc mana Akordu apraksta šķiet, ka man grāmata būs patikusi (nu kaut vai tāpēc vien, ka Sagāna), bet šī grāmata man galīgi nav saglabājusies atmiņā kā kaut kas spīdoši labs. Kaut kā iespaidi par grāmatām nosēžas un izbalē- no šīs grāmatas spilgti atmiņā palicis ir vien tas, ka man no sirds riebās abi grāmatas varoņi.

    Like

    • Es toties uzrakstīju, ka neesmu Sagānu lasījusi ļoti ilgi, un pēc tam sapratu, ka tas nozīmē — kopš pagājušā gada maija. 😀
      Laikam jau arī franciski šo grāmatu nepieskaita pie Sagānas labākajiem darbiem.

      Like

  2. Franciski man tagad būtu jāsaka: “incroyable” – neticami! Neko nezinot par to, ka lasi “La laisse” un neredzot šo post, vakar kvartāla krāmu tirdziņā-ielas svētkos – nopirku trīs grāmatas, tai skaitā šo – franciski protams. Latviešu valodas versiju neesmu redzējusi, tomēr jau pēc virsraksta latviskošanas – “akordi”?! tiešām? man arī rodas šaubas par tulkojumu. Jo lai nu ko par Sagānu var teikt, tad stīva un neizteiksmīga valoda noteikti viņai nav raksturīga. Un jau pats nosaukumus ietver sevī tik daudz. Un īpaši jau to niansi, ka “la laisse” ir net tikai “is a type of stanza, of varying length, found in medieval French literature, specifically medieval French epic poetry (the chanson de geste), such as The Song of Roland.”, bet arī vaļīga saite dzīvniekiem, suņiem – tāda, kas it kā dod zināmu brīvību 😉 Kad būs uzrakstīts par 10 grāmatām, tad laikam būs jāpieķeras, jāizlasa un jāuzraksta par Sagānu arī. Bet par tiem tekstiem spāniski – man domas dalās, ja franču tekstā ir spāņu val. un tādā veidā autore ir vēlējusies kaut ko uzsvērt, tad to iztulkojot it kā notiek atkāpšanās no stila, bet… ir atkal bet, ka parasti franciski lasošs lasītājs atšķirībā no latviski lasošā tomēr minimāli it kā spēj arī spāņu tekstu saprast…it kā.. ar sveicieniem no siltās Briseles, Signe

    Like

    • Es laikam neskaidri uzrakstīju, man piemīt nosliece pusi teikuma paturēt prātā. Tas ir kā spāniskais teksts grāmatā ir atstāts oriģinālvalodā ar zemsvītras tulkojumu, bet spāniski viņi runā vēl sliktāk nekā Blaumaņa žīdi latviski, tas ir vairāk vai mazāk piemērotu vārdu savārstījums, pie tam “ritorno”, piemēram, nāk no itāliešu valodas, bet nu saprast, par ko ir runa, protams var. Tomēr latviski tas ir iztulkots kā normāls teksts.
      Dīvaini, jo šī droši vien ir tā pati Mirdza Ersa no leģendārās Franču grupas, kam bija milzīga pieredze un arīdzan Francijas ordenis par nopelniem literatūrā un mākslā.

      Like

  3. Kaut kas dīvains ar to tulkojumu varētu būt, jo Mirdza Ersa ir mirusi jau gadus piecus. Un romāns nav agrāk izdots. Būs kāds redaktors pastrādājis.

    Like

  4. Runājot par Sagānas tulkojumiem, man ļoti patika Ērikas Lūses iztulkotie Sagānas romāni. Vismaz, cik atceros, valoda plūda viegli un skaisti.

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: