Melnā kaste

Amoss Ozs. Melnā kaste. Tulk. Ilmārs Zvirgzds, il. Aivars Plotka. R.: Jāņa Rozes apgāds, 2000 (1987). 255 lpp. (קופסה שחורה
עמוס עוז).

2014-12-20 10.51.20  Pirms vairāk nekā gada es no Sibillas j-kdzes (hmm, hmm… nez kāpēc šķita, ka tā labi izklausās) virtuālā dāvanā saņēmu “Melno kasti“. Nu, un vēl filmu, ko diemžēl neesmu noskatījusies, bet, ja jau par to ierunājos, izrādās, ka jūtjūbē ir atrodams vecs itāļu kino, nu tur “Nakts portjē” vai Pazolīni. Vismaz spāniski. Zināmu sakaru ar “Melno kasti” arī var saskatīt, ja pacenšas.
  Piemēram, sarežģītas, bet vismaz šķietami nesaraujamas attiecības, kurās sekss ir nāvējošs ierocis. Jo “Melnajā kastē” varoņus, kas cits citam nepārtraukti raksta garas vai īsākas vēstules, kurās mēģina no saņēmēja kaut ko iegūt, lai gan ne vienmēr ir skaidrs, ko tieši, vieno ne tikai sarautas ģimenes saites un stipri atšķirīga reliģiski politiskā pārliecība, bet arī atmiņas un iedomas par seksu, kas bija, ir un varētu būt. Vispār viņi tur cits citu čakarē, kā vien varēdami, bet es sajutos diezgan pārsteigta, ka vairumam atsauksmju rakstītāju Ilanas šķirtais vīrs Aleks (bijušais armijnieks, tagad uz Rietumiem pārcēlies akadēmiķis, kas pēta reliģiskos fanātiķus) šķitis daudz nepatīkamāks par otro vīru Mišelu, kas reliģijas un patriotisma vārdā cenšas no Aleka izspiest visu viņa naudu. Un vēl kādā veidā!
  Vai es tagad saprotu Izraēlu? Nē, protams, tomēr zināmu priekšstatu par to, cik sarežģīti viņiem dzīvot tādā reliģijas pārņemtā sabiedrībā, gan var gūt. Vienīgi, ja nu kāds sadomās izlasīt grāmatu, to nav nemaz tik viegli sameklēt bibliotēkās, kaut arī tā krietnu laiku, šķiet, bija vienīgais mūsdienu Izraēlas literatūras darbs, turklāt vēl daudzveidīgā latviešu mēlē pārnests no paša ivrita.
  Starp citu, pavisam nesaistīti es nesen (khmm… pirms kāda mēneša) izlasīju (leišu tulkotu) interviju, kurā Ozs apgalvo, ka reizēm tikt nosauktam par nodevēju esot gods (saite uz tekstu angļu valodā).

Lasu: Eduardo Mendoza. Riña de gatos: Madrid 1936.

Klausījos:

Posted on 16.01.2015, in Latviski and tagged , , , , , , , . Bookmark the permalink. 3 komentāri.

  1. Nebiju domājus, ka šī varētu būt bibliotēkās grūti atrodama grāmata (mans eksemplārs desmit gadus nomētājās plauktā, ik pa laikam izvilku, izlasīju pirmās divdesmit lappuses, nopūtos, ko viņi visi tur var tik traki savā starpā ņemties, un noliku malā, līdz beidzot pēkšņi izlasīju ).
    Bet ja Tev šķiet, ka Cria Cuervos nebūs īsti Tavā gaumē (Franko režīma laikā tapušais spāņu kino ir tāds patumšs), vari noskatīties vietā jebkuru citu Karlosa Sauras filmu (Carmen, Bodas de Sangre, Tango). Tās pat es skatos spāniski bez subtitriem (un pašai šķiet, ka visu saprotu, kas visticamāk ir maldīga izjūta :)). Vai varbūt kaut ko no Álex de la Iglesia, piemēram, Witching & Bitching, ja nav iebildumi pret šī režisora ļoti īpatnējo rokrakstu.

    Like

    • Šķiet, ka VIŅI vienkārši nebija to iepirkuši. Rīgas Centr. b-kā, piem., it kā ir viens eks., ko viens lasītājs pētot jau gadus piecus.
      Pret patumšu kino man nav iebildumu, man tikai slinkums meklēt to, kas nav brīvi pieejams, tāpēc es vienkārši paņemu kaut ko dīvainu no skolas video plauktiņa. “Karmenu” mana grupasbiedrene tikko bija noskatījusies, šķiet, ka viņai patika.

      Like

  1. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #33 (12.01.-18.01.). | baltais runcis

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: