Valoda tulkojumā

Valoda tulkojumā. Sast. un red. Anita Rožkalne, il. Baiba Dūdiņa. R.: Latviešu valodas aģentūra, 2015. 311 lpp.

  Veikalā paskatījos uz grāmatu un nodomāju, ka man to vajag, pēc tam paskatījos uz cenu un nodomāju, ka gan jau būs kādreiz bibliotēkā dabūjama, bet tad mazliet pašķirstīju un nolēmu, ka man vajag gan, turpat un tajā pašā brīdī. Visticamāk, jums arī vajag. Pirkt vai aizņemties, tas jau ir cits jautājums. Es savus 20 eiro nenožēloju, lai gan visu saturu būtu varējusi noklausīties par baltu velti un varbūt vēl ar kādu cepumiņu piedevām (bet cepumu jautājumā esmu izvēlīga).
 Viņvasar, tieši tajos vakaros, kad es mācījos spāņu valodu, Latviešu valodas aģentūra Naispleisā runājās ar tulkotājiem. Uz Knutu Skujenieku man sanāca aiziet, bet Valdis Bisenieks, Dace Meiere, Pēteris Jankavs, Guntars Godiņš un Silvija Brice pagāja gar degunu. Beigās vēl bija vesela konference par tulkošanas praksi un teoriju. Krājumā ir gan sarunu pieraksti, gan konferences referāti, gan noslēguma diskusija. Līdzi nāk arī disks, kurā laikam ir sarunas ar tulkotājiem. To es neesmu vēl mēģinājusi noklausīties, bet varētu būt ļoti interesanti dzirdēt, piemēram, kā Godiņš daiņo igauniski.
 Kāpēc cilvēkam, kas pats netulko un ij negrasās to darīt, vajadzētu lasīt, kā par darba jautājumiem iztaujā tulkotājus un atdzejotājus? (Kā redzams fotogrāfijās, viņu kolēģi tikšanās apmeklēja un brīžam iejaucās sarunās.) Pirmkārt, tāpēc ka inteliģentus cilvēkus vienmēr prieks uzklausīt, pat ja viņi, kā Skujenieks, nežēlīgi pasaka: “Mēs tomēr neesam sevišķi kulturāla sabiedrība.” Nu, ne mēs vien, bet taisnība viņam ir. Otrkārt, ir jauki redzēt, ka citi strādā, mokās un tomēr mīl savu darbu. (Es apsvēru domu rakstīt citu verbu pēdējā vietā, tomēr nolēmu nepakļauties domai, ka mīlēt var tikai māmiņu un dzimteni.) Treškārt, te var labi redzēt, kā viena un tā paša darba darītājiem, labiem darītājiem, ir atšķirīgs viedoklis, piemēram, jautājumā, vai ir vajadzīgas paskaidrojošas piezīmes. (Man patīk, ja tās ir, bet dodu priekšroku piezīmēm grāmatas beigās, nevis lapas apakšā, jo pretstatā kāda izteiktajai pārliecībai, ka neviens tās tikpat nelasa, es lapā izlasu visas, pat tās, kuras man nemaz nav vajadzīgas, visus “yes” un “OK”.)
 Ceturtkārt, grāmatas taču mēs lasām. Šeit Brice atklāj, ka Dženetas Vintersones romānā “Ierakstīts tevī” sākumā nav pamanījusi kādu būtisku niansi, ko ar grūtībām izlabojusi pēdējā brīdī. Diemžēl, kā es secināju lasot, ne līdz galam un tāpēc neveiksmīgi. Meiere izpauž, kas atkārtojas visos Eko romānos. Bisenieks stāsta, ka sanskrits viņam esot palīdzējis saprast latviešu valodas intonācijas, ko viņš aprakstījis jautrā grāmatiņā bērniem, kura lasāma internetā.
 Jankavs saka: “Un cik skaisti skan ērģeles tukšā, tumšā baznīcā, kur sprakšķ malka krāsnīs, un tu esi viens pats un spēlē, un centies to darīt pēc iespējas labāk, jo īstu prieku sagādā tikai tās lietas, ko proti darīt labi! Tāpēc jācenšas, vienmēr ir jācenšas.” Ak, es nezinu, man šķiet, ir svarīgi spēt priecāties arī par to, kas nesanāk, bet tā ainiņa, kā tulkotājs viens pats kaut ko dara un cenšas to paveikt pēc iespējas labāk, un savā nodabā priecājas, — tas varētu būt skats no viņu darba dzīves, ne tikai ērģeļspēles.
 Vēl Jankavs saka, 28 gadi esot vecums, kad jebkuru svešvalodu mācīties jau par vēlu. Viņš tad sāka apgūt dāņu valodu, un nevarot iemācīties daiļi runāt, dzirde vairs neesot tā. Savukārt Meierei šķiet, ka 40 gadi esot par vēlu, lai iemācītos turciski (Kasim! Tev nekas cits neatliek, kamēr vēl esi samērā jauns. Lai būtu, kas Pamuku tulko), nekas vairs neejot galvā, “bēniņi ir pilni, un neironi kaut kā citādāk darbojas nekā jaunībā”. Un tad vēl noteikti pie turku vajagot arābu un persiešu klāt, jo tur aizguvumi un kultūra. Ak vai, ak vai, spāņu valoda un kultūra arī ir ļoti arābu ietekmēta, un es negribu arābu valodu, drīkst? Esmu ar mieru apsvērt itāļu un portugāļu, serbu un pat basku, bet nelieciet man mācīties arābiski! Tā rakstība nav domāta man.

Lasu: Inese Zandere. Putna miegā;
Horacio Quiroga. Cuentos de la selva;
Justina Robson. Silver Screen.

Posted on 11.04.2015, in Latviski and tagged , . Bookmark the permalink. 14 komentāri.

  1. Paldies – neko nezināju par šo izdevumu. Un tagad man arī gribētos pašķirstīt tūlīt, jo tulkotājai jau pienāktos🙂 Un tiešām par to viens pats un pats priecājas – tas ir ļoti precīzi. Tulkošana ir ļoti vientuļa padarīšana – mana vienīgā komunikācija ar amata brāļiem ir interneta diskusijas. Bet – par valodu mācīšanos – es nezinu, vai 28 ir kā precīzi, zinātniski pamatots skaitlis, bet noteikti ir grūtāk pēc 30 – tagad mocos ar dutch – un tieši ar fonētiku😦 Ar vācu, kuru mācijos ap 25 gāja daudz vieglāk.
    Savukārt, par arābu – savos dutch/flemish kursos dzirdēju no vienas jaunkundzes, kura mācījusies to Sorbonā, ka tieši rakstība esot bijusi tas vieglākais. Es gan mazliet apšaubu, jo mēģināju un pilnīgi padevos, lai gan dzīvoju valstī, kur varēju to praktizēt ikdienā. Lielisku svētdienu vēlot, Signe

    Like

    • Nu, ja rakstība ir vieglākā arābu valodas daļa, tad tas patiesi nav man. Man vispār liekas, ka viņi visus burtus vienādi raksta, jo īpaši rokrakstā.
      Ar to, ka smuki nerunāšu, esmu samierinājusies. Ja mani saprot, tad ir gana labi.

      Publicējis 1 person

  2. Man arī šķiet, ka tie 28 ir no gaisa pagrābti tāpat kā lielākā daļa tāda veida skaitļu. Bet nu daiļrunāšana jebkurā gadījumā nav izšķiroša, es pat latviski to nemāku🙂 Meieres gadījumā atšķirība droši vien arī bija tāda, ka itāļu valodu viņa iemācījās, iirc, Itālijā, savukārt spāņu/katalāņu ir salīdzinoši līdzīgas. Turku valodu mācīties tad ir krietni lielāks lēciens, kaut protams katrs gads to mazliet arī apgrūtina.

    Kad es to mācījos, problēma galvenokārt bija ar motivēšanos, lai diendienā zubrītu vārdu rindas, kas tikpat labi varētu būt randomā samestas zilbes, jo līdzības nebija gandrīz nekādas. Katalāņu valoda tādā ziņā ir nesalīdzināmi vienkāršāka. Bet Pamuks ir kārdinājums.

    Like

    • Man tagad ir problēma, ka sp. lasot, varu iztikt bez vārdnīcas, un jāizdomā kaut kas cits, lai turpinātu vārdu krājumu papildināt. Vai tomēr jāskatās biežāk vārdnīcā. Vai varbūt jāraksta mājasdarbi. (Un vispār, es gribu uz siltajām zemēm vai vismaz vasaru.)
      Tev vajag kādu turku dīleri sameklēt, pie jums noteikti var atrast. Būtu motivācija un praktizēšanās iespēja.

      Like

      • Mājasdarbi varētu būt labāks risinājums, jo bezvārdnīcas lasīšanas stadijā (Drīz Tur Būšu) lielākās problēmas droši vien rada raita runāšana un dzirdētā saprašana. Otrajam var skatīties filmas/klausīties mūziku, bet pirmo ir grūti uztrenēt… vismaz nebraucot uz Barselonu🙂

        Like

  3. Jauki, ka šīs sarunas ir izdotas un ierakstītas, jo es toreiz netiku vai aizmirsu un toreiz škrobojos, ka varēja jau izlikt internetā.
    (Domāju, ka mīlēt nevar tikai priekšmetus.)
    Lai mācītos valodu, vajag motivāciju, un tad jau jebkurā vecumā – ja vispār ir kāda spēja uz valodām. Sanāk, ka esmu optimiste, bet man vienmēr šķitis, ka iemīloties attiecīgajā kultūrā viss varētu notikt (protams, ja mācās prieka pēc, ne vajadzības spiests).

    Like

    • Jā, ir jauki, ka visas sarunas ir vienkopus, var salīdzināt, ko kurš teicis. Dažiem patīk valodas, citiem – teksti utt.
      Labam pasniedzējam arī ir ļoti liela loma.
      Droši vien ir tā, ka pirms pieciem gadiem būtu bijis vieglāk, bet, no otras puses — tik viegli kā tagad arī nekad vairs nebūs, ja spējas apgūt jauno ar gadiem zūd, tāpēc tieši šobrīd ir vislabākais laiks no visa, kas man atlicis.

      Like

  4. O, nu skaidrs, ka arī man šo vajag vismaz sameklēt bibliotēkā.
    Valodas man ir sāpīga lieta, jo arī agrā bērnībā uz runāšanu svešās mēlēs nebija nekāda talanta un ar laiku, protams, paliek tikai sliktāk. Tomēr priecājos, ka varu vismaz lasīt pāris svešvalodās un to arī daru.
    Un zemsvītras piezīmes mani nemaz netraucē. Parasti to nav daudz un var tak nelasīt. Vai piesegt ar roku, ja ļoti, ļoti gribas izlasīt pilnīgi visu.🙂

    Like

    • Ar runāšanu ir tā — ja regulāri nepraktizē, aizmirstas, mežģe mēlās un tā joprojām, tā kā lielas jēgas mācīties runāt bez plāniem, kur to lietos, nemaz nav. Lasīt ir saprātīgāk.

      Like

  5. Kurā veikalā šī grāmata bija atrodama? Rozes grāmatnīcā man vakar zvērēja, ka viņu tīklā neesot.

    Like

  6. Atliek vien smagi nopūsties un likt sarakstā, jo izklausās kā nepieciešama pašizglītošanās daļa. Ceru, ka līdz bibliotēkai šī grāmata atnāks.

    Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: