Jūnija vēlmes

 Lai cik ļoti mani biedētu biezas grāmatas un nepabeigtas sērijas, pēdējās dienās urda nemiers un iekāre. Es gribu, gribu, gribu deviņsimt lappušu biezu ķieģeli, kam, kā paredzēts, sekos vēl 26 tādi paši. Ak, kas gan ir padsmit gadi un labāk nemaz nerēķināt, cik naudas. (Skaidrs, ka par to sanāktu ne vieni vien Panama Jack zābaciņi, kas nemaz ar’ nav lēti.) Vainīgais ir Familiar kādā lietainā maija dienā un Marks Z. Daniļevskis, tas pats, kurš sarakstīja House of Leaves, ko es šopavasar redzēju sabtransportā, kāda meitene lasīja tik ļoti, ka pat staipīja sev līdzi. Lūk, kādi spēcīgi cilvēki tie lasītāji un kādi apņēmīgi un plānojoši cilvēki tie rakstītāji.
 Un man vienalga, vai tas ir snobisms vai vannabī intelektuālisms, vai vienkārši neizkopta gauame, vai iekrišana tirgzinības lamatās, domāju, ka vismaz uz pirmajiem pāris sējumiem es pavilkšos. Vismaz tik tālu, lai nopirktu. Mentālajā iepirkumu sarakstā, kas patiesībā šobrīd ir neiedomājami īss, tie jau ir tikuši. Vēl tur ir gramatikas grāmata, pāris sen jau mīļu autoru, kuru grāmatas vai nu jau ir iznākušas pirms kāda laika, vai arī vēl jāgaida, un varētu vienreiz saņemties uz McSweeney’s. Tam es vismaz aplūkotu vāku.
 Mani jūnija lasīšanas plāni aprobežojas ar iesāktā spāņu detektīva pabeigšanu (vajadzētu vienkārši apsēsties un izlasīt, citādi saraustītā pieeja pārvēršas fragmentārā ainā smadzenēs, bet grāmata man patīk) un varbūt vēl vienu spāniski varētu līdz Jāņiem pagūt izlasīt, un tad vēl dažas bibliotēkas grāmatas vajadzētu vismaz aplūkot, pirms nest atpakaļ (un es nemaz negribu skatīties, kad bija termiņš). Un tad jau būs jūlijs un varbūt saule.
 Vai jūs arī kaut ko tā ļoti, ļoti gribat?