59 sekundes

Richard Wiseman. 59 Seconds: Think a Little, Change a Lot. New York: Alfred A. Knopf, 2009. 240 pp.

  Šī ir tāda praktiskās psiholoģijas jeb pašpalīdzības grāmata, kas sākas ar to, ka vispār jau tās pašpalīdzības grāmatas un to padomi nekur neder vai pat ir kaitīgi. Piemēram, centieni domāt pozitīvi padara tikai vēl nelaimīgāku, pievērš domas sliktajam vai, diētas gadījumā, aizliegtajiem produktiem, bet aicinājumi nebalsot par muļķiem tikai pamudinot ievēlēt Džordžu Bušu.
 Bet ja nu lasītājam tāpat kā autora paziņai Sofijai nav laika lasīt nopietnos psihologu pētījumus un ir tieši minūte laika, lai kaut ko izdarītu savā labā? Vaizmens ir pacenties savākt vienos vākos pēc iespējas vairāk zinātniski pamatotu ieteikumu (ne tikai pasmaržot rozes, skaļi izlasīt pozitīvus apliecinājumus, piem., “esmu patiesi labs cilvēks”, apēst šokolādes kūku vai padejot), ko darīt, lai cilvēks kļūtu laimīgāks, cik nu tas ir iespējams, jo lielā mērā laimes sajūta ir ierakstīta gēnos. Teiciens “laimīgajiem veicas” esot patiess. Viņi kļūst sabiedriskāki un altruiskāki, viņiem vairāk patīk paši un citi, vieglāk padodas konfliktu atrisināšana un kļūst spēcīgāka imūnsistēma. Tātad uzlabosies gan attiecības, gan karjera, gan veselība.
 Lai lasītājs kādu mēnesi justos laimīgāks, autors iesaka piecas dienas veikt īsus pierakstus. Pirmdien pateikties par trim lietām (piem., saule, lietus, sausas kājas), otrdien atcerēties kādu no brīnišķīgākajiem savas dzīves brīžiem, kādas bija sajūtas, kas notika apkārt, un īsi aprakstīt pieredzēto un sajusto. Trešdien iztēloties nākotni, kurā viss ir noticis lieliski, mērķi ir sasniegti un tu esi kļuvis par tādu cilvēku, kāds vēlies būt. Ceturtdien jāraksta īsa vēstule kādam sev ļoti svarīgam cilvēkam, atklājot, cik daudz viņš tev nozīmē un kā ir ietekmējis tavu dzīvi. Piektdien jāatskatās uz aizgājušo nedēļu, arī brīvdienām, un jāatrod trīs veiksmīgi gadījumi, vienalga, cik lieli. Par katru vienā teikumā jāpasaka, kāpēc tev tā veicās. Pēc vajadzības atkārtot.
 Laimes sajūtu pastiprina arī citu labā paveikti darbiņi vai pasniegtas dāvaniņas. Autors, kas visus savus ieteikumus pamato ar pētījumiem, šeit piemin S. Ļubomirsku, kuras eksperimenta dalībnieki sešas nedēļas pēc kārtas veica pa pieciem labiem darbiem. Daži to darīja katru darbdienu un sajutās nedaudz laimīgāki, bet citi – visus piecus vienā dienā. Viņu laimes sajūta esot palielinājusies par veseliem 40 procentiem. Te nu man rodas jautājums, uz kuru grāmatā atbildi neatrast: vai tas tāpēc, ka vienā dienā viņi intensīvāk jutās kā labi cilvēki, vai varbūt labdarība katru dienu nogurdina?
 Tas, starp citu, varētu būt viens no iebildumiem pret visu grāmatu, proti, vai izmantotie pētījumi ir pietiekami universāli un atkārtojot sniegtu tādus pašus rezultātus? No otras puses, skaidrs, ka pārbaudi paredzēts veikt pašam lasītājam. Diemžēl, piemēram, nodaļu par attiecībām praksē izmantot man būs grūti, jo, cik saprotu, ātrās iepatikšanās lietojamais modelis laikam attiecas uz vīriešiem (nē, neteikšu, kāds tas ir), bet secinājums, ka vīriešu atsaucību rosina lateksa ieliktņi jeb lielākas krūtis varētu kalpot tikai kā arguments neuztraukties par liekajiem kilogramiem.
 Bet atgriezīsimies pie pirmās nodaļas par laimi. Laimīgi cilvēki kustoties ļoti atšķirīgi no nelaimīgajiem, un, tāpat kā ķerot adrenalīnu pirmajos randiņos, ir lielāka iespēja iemīlēties vai vismaz sev iestāstīt, ka esi iemīlējies, tāpat, staigājot atbrīvotāk un atsperīgāk, mazliet vairāk vēzējot rokas, vairāk žestikulējot sarunās (tad tāpēc man patīk spāņu valoda! Bet vai jūs zināt, kā apklusināt itālieti? Sasieniet viņam rokas), biežāk mājot ar galvu, kad runā citi, ģērbjoties krāsaināk, mazāk lietojot vārdus “es” un “man” un vairāk – “mīlu” un “patīk”, runājot nedaudz ātrāk un plašākā balss toņa amplitudā, kā arī spēcīgāk sarokojoties, cilvēks jutīšoties laimīgāks.
 Otra lielā grāmatas tēma ir savu mērķu sasniegšana. Bieži ieteiktās vizualizācijas metodes esot galīgi garām. Studenti, kas dažas minūtes dienā iztēlojās, kā viņi saņem augstu atzīmi eksāmenā, sāka mācīties mazāk un ieguva zemākas atzīmes nekā tie, kas neko neiztēlojās. Tomēr par labu varot nākt iedomāšanās, kā tu mācies, jo īpaši tad, ja sevi redzi no malas. Vaizmens iesaka, kā definēt mērķi, izveidot plānu tā sasniegšanai un motivēt sevi to paveikt.
 Autors sniedz ierosmes, kā veicināt radošumu, piemēram, ar istabas augu, zaļās krāsas, modernās mākslas vai domām par pankiem palīdzību, parāda, ka prāta vētras nav produktīvas utt. Radošo cilvēku guļamistabās neesot vairāk grāmatu un žurnālu kā citiem ļaudīm, taču esot plašāk pārstāvēti dažādi žanri. Kaķīšu vai pandu video skatīšanās palīdzot samazināt pulsu un asinsspiedienu. Ja virtuvē stāv spogulis, cilvēki biežāk izvēloties veselīgu ēdienu. Ja jāizvēlas starp vairākām lietām, teiksim, kuru kleitu pirkt, pēc iespējamo variantu aplūkošanas jārisina anagrammas (domājams, der arī krustvārdu mīklas vai sudoku), tā ļaujot zemapziņai izlemt. Lai saglabātu labas attiecības, katru nedēļu īsi jāpieraksta savas domas un jūtas pret partneri, tas veicina laipnāku vārdu lietošanu sarunās. Ja šķiet, ka pa telefonu kāds melo (izklausās, ka viņš saspringti domā, izvairās no vārdiem “es” utt. un konkrētām detaļām, stomās), palūdziet atsūtīt e-pastu. Slavējiet bērnu par viņa centieniem, nevis spējām. Lieciet viņam nevis klausīties Mocartu, bet gan pašam spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Utt.
 Vārdu sakot, padomu autoram netrūkst, lai arī daļa no tiem pa šiem gadiem ir jau daudz dzirdēti. Atcerieties, kā vienbrīd visi portāli rakstīja, kā ar desmit jautājumiem var panākt, lai cilvēki iemīlētos? Tas arī ir aprakstīts šajā grāmatā. Nu, bet šo to noteikti ir vērts atkārtot mājās.

Posted on 25.07.2016, in Angliski and tagged . Bookmark the permalink. 7 komentāri.

  1. Šai grāmatai es tā arī neesmu vēl saņēmies. Autors jau skaitās dikti gudrs zinātnieks, esmu klausījies daudzas intervijas ar viņu. Un viņa mājas dārzā esot 200 gadus vecs suņa kaps!

    Like

    • “Quircology” vairāk izklausās pēc Tev domāta darba, vai ne? Te viņš ir sakompilējis, ko citi ir pētījuši, lai gan vismaz vienā vietā arī pats bija pievērsies pirkstu garumu salīdzināšanai, un šī ir lasāma kā praktiska vai saviesīgu sarunu tēmu paplašināšanas grāmata, nekā sarežģīta. Par kapu viņš te ir visu noklusējis.

      Like

  2. Man arī šķiet,ka prāta vētras nav produktīvas. Bet istaba man ir zaļa, ha!

    Like

  3. Esmu izlasījusi dažas pašpalīdzības grāmatas, bet man ir viena nelaime- tur ir daudzi padomi, bet es nespēju tos sākt likt lietā😀 Piemēram, vienu gadu rakstīju sev vēstuli ar domu, ko sagaidīt notiekam nākamajā gadā, un bija forši gan rakstīt, gan pēc tam pārlasīt un secināt, ka daudz kas sāka notikt.. Bet grūti to uztaisīt par tradīciju!

    Like

    • Tādā ziņā šitie minūtē izdarāmie varētu būt vienkāršāki, lai gan vari trīs reizes minēt, vai esmu uzrakstījusi to, kas nu šodien bija paredzēts. Bet vispār man šķiet, ka tas arī ir visa attiecīgā biznesa pamatā, citādi cilvēks izlasītu vienu grāmatu un viss, dzīve kā rožu dārzs. Toties tagad var allažiņ prokrastinēt, gūglējot jaunus padomus, kā sākt strādāt.😀

      Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: