Rīgas zilā gvarde

Pāvs Matsins. Rīgas zilā gvarde. Tulk. Maima Grīnberga, il. Josh Philip Sunders. R.: Mansards, 2016. (Paavo Matsin. Sinine kaardivägi. 2013.) 150 lpp.

    Visu laiku dzīvoju iedomās, ka šī ir smieklīga grāmatiņa par slavenākajiem Rīgas krogiem (“Osīrisu”, “Čomski” un “Pērli”) un tamlīdzīgi. Bet izrādījās, ka ne tikai jālasa simt lappuses, lai līdz tam “Čomskim” vispār tiktu, bet arī grāmatā galvenokārt ir aprakstīta ilgošanās pēc buržuāziskās Latvijas, kurā korporeļi vēma tramvajos. Galīgi ne čomskiski (te es par Noamu, ja). Un šo ilgošanos es nesaprotu (varbūt tikai mazliet), un tā mani garlaiko.
    Vēl jo vairāk tāpēc, ka esmu jau lasījusi kādu pārlabotu un papildinātu pavārgrāmatu, kur tas viss (izņemot konkrētos krogus un varbūt ilgošanos) jau bija. Tā nu šis man šķita neglābjami vecmodīgs gabals, tiesa, autoram par godu jāsaka, Rīgā ira bijis viņš, ielas un nami ir pazīstami, krogiem adreses uzrādītas, lai, ja nu kāds igauņu lasītājs sajūt slāpes un nolemj atbraukt padzerties. Vēl viens labs aspekts – teksts ir īss. Garāku nez vai būtu pievārējusi (te gan jāņem vērā, ka šobrīd manas koncentrēšanās spējas ir apmēram puslappuses garumā un tūdaļ arī beigsies).
    Lai Kasims neteiktu, ka viņu kopēju, pielikšu trešo rindkopu. Jaucot gadsimtus un notikumus, un bezpersoniskus personāžus, lietojot dīvainus vārdus (rakstīt un tulkot droši vien bija jautri, varēja krūjināt labsajūtā), autors stāsta par Moskovijas apašu iebrukumu kultūras piedvesmotajā Rīgā (ne salīdzināt ar civilizācijas neskarto Tallinu vai Tērbatu), kur ik pa laikam atskan igauņu valoda, aizslēgtās universitātes bijušie studenti dzer joprojām, muzeju darbība sit augstu vilni un rakstniekus, vismaz tos no otras puses, pēc nāves no iekšpuses kāds apraksta. Ā, un tad nāk vēl viens labais aspekts – baniji.
    Read Harder 10. punkts: grāmatu, kuras darbība notiek ne vairāk kā 161 km attālumā no manas atrašanās vietas.

Advertisements

Posted on 30.06.2017, in Latviski and tagged , , , , . Bookmark the permalink. 5 komentāri.

  1. Ļoti grūti uztvert aprakstu, izskatās, ka šeit ir samērā daudz emocijas iekšā. 🙂 Kopā cik saprotu, grāmata ir par igauņu pieredzi Rīgas krogos?

    Like

    • Nē, galvenais varonis strādā Rīgā Čaka muzejā un tas ir postmoderns vēstījums par Rīgu, tās arhitektūru un vēsturi, vēl grūtāk uztverams par manu tekstu. Citēšu Bārbalu Simsoni: Deviņdesmit procentu teksta ir sapņa poētikas garā atainots teju alķīmisks juceklis, kurā pilnīgi reālas un (vismaz rīdziniekiem) pazīstamas vietas un lietas (Rīgas centra jūgendstila arhitektūra un inteliģences aprindās populāras kafejnīcas, ielu plāksnītes un ēku rotājumi) minētas vienā elpas vilcienā ar rotaļīga farsa manierē tēlotām varoņu izrīcībām.”

      Like

  2. Ja šo grāmatu tā labi spēj viezualizēt, tad būs prieks lasīt!!

    Like

  1. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #80 (26.06.-02.07.). – BALTAIS RUNCIS

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: