Category Archives: Kas cits

“Nemirstības vēstures” atvēršana

Šovakar septiņos Rīgā, Avotu ielā 33, Valodu māja aicina uz Dāga Eistena Ennšē grāmatas “Nemirstības vēsture” atvēršanu un diskusiju par nemirstību, sākot jau ar mītiem, grēksūdzēm un dievišķiem brīnumiem, līdz pat ļoti praktiskām nemirstības receptēm gan senatnē, gan mūsdienās, cilvēku centieniem apturēt novecošanu un mūžīgi būt jauniem. Skaņu celiņš: Who Wants To Live Forever, Zombie, Forever Young, We’re Going to Live for a Very Long Time u.c. Diskusijā piedalīsies grāmatas autors Dag Øistein Endsjø, tulkotāja Jolanta Pētersone, mitoloģiju pētnieks un filozofs Toms Kencis, diskusiju vadīs LU Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents Reinis Norkārkls. Pasākums būs mazliet latviski, mazliet norvēģiski un mazliet angliski un varbūt vēl kādā valodā, to mēs redzēsim.

Grāmatu ir izdevusi jauna, nekomerciāla izdevniecība jeb domubiedru grupa “u.c.“, kas izdod ziemeļvalstu literatūru, esejistiku un grāmatas, kas saistītas ar valodniecību. Tā kā pati grāmatu neesmu lasījusi, bet izklausās labi un atbalstāmi (un ar ilustrācijām), lūk, izdevēju sagādātais apraksts:

“Dāgs Eistens Ennšē, sākot ar nemirstīgo dvēseli grieķu reliģijā un nemirstīgo ķermeni kristietībā līdz pat vampīriem un zombijiem mūsdienās, iezīmē robežas starp reliģiju, literatūru, zinātni un populāro kultūru, kas atklājas dialogā ar mūsu ikdienišķajiem centieniem dzīvot un būt mūžīgi jauniem – sportošanu, veselīgu uzturu
un plastisko ķirurģiju. Vai ir iespējams apturēt ķermeni no novecošanas? Kas notiks tad, ja laiks zaudēs varu pār mums? Un kas patiesībā atšķir Jēzus augšāmcelšanos no zombijiem, ko var vērot neskaitāmos seriālos un par kuriem var lasīt grāmatās? Tie ir jautājumi, kurus autors uzdod grāmatas gaitā.

Ennšē stāsti par nemirstību arī parāda, kā laika gaitā ir mainījusies izpratne par mūžīgas dzīves iegūšanu, sākot ar grēksūdzēm, dievišķiem brīnumiem līdz pat detalizētiem do-it-yourself aprakstiem. Varam teikt, ka nemirstība ir stāsts par dziedniecību un kanibālismu, saldētavām un pazušanām, seksu ar dieviem un mūžīgām mocībām. Taču vēl vairāk nemirstība ir stāsts par cilvēku cerībām, bailēm no neziņas un nāves un priekšstatiem par to, kāda varētu būt ideālā pasaule.”

Grāmatu jau ir izlasījis Didzis un Uldis.

Advertisements

Svina garšas ekskursija

Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) aicina ikvienu interesentu pieteikties ekskursijai “Matīsa Torņakalns”, kas ir sava veida iespēja ceļot laikā, mūsdienu ainavā ieraugot Māra Bērziņa grāmatā “Svina garša” atspoguļotos notikumus un aplūkojot romānā minētās vietas. Ekskursija notiks 24. martā.

Ekskursijas “Matīsa Torņakalns” dalībnieki dosies pastaigā pa Torņakalna ielām, ar Māra Bērziņa romāna galvenā varoņa Matīsa Birkena acīm mūsdienu ainavā iztēlojoties grāmatā aprakstītos Latvijas vēstures pavērsienus. Tā ir iespēja neklātienē satikt grāmatas autoru un iepazīt viņa iedvesmas avotus – vietas, kuras rakstnieks sauc par savām jau kopš bērnības.

Dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc lūgums savlaicīgi pieteikties e-pastā anita.smeltere@rmm.lv. Dalības maksa pasākumā ir 3 euro. Pulcēšanās 24. martā pulksten 11.45 Arkādijas parka estrādē, pasākuma ilgums – aptuveni divas stundas.

Izsaiņojamais ieraksts

Vienu brīdi jau domāju, ka neko tādu šogad nedarīšu, bet tas nu patiešām būtu kā nodzīvot decembri bez mandarīniem, piparkūkām un hurmām.

Andrim Jeff VanderMeer “Borne”.
Asmo es jau viņgad gribēju uzdāvināt Piers Vitebsky “The Reindeer People: Living With Animals and Spirits in Siberia”, bet nodomāju, ka vispirms jāizlasa pašai… Ha.
Austrai Nīla Geimena “Zvaigžņu putekļi”. Ja ir jau lasīts vienā valodā, var pārlasīt citā. Un filma arī ir.
Baltajam Runcim Māris Čaklais “Pulksteņu ezers” vai kāds cits krājums, kas nu bibliotēkā atrodams.
Doronikei “Valoda tulkojumā”.
Ms. Marii Max Porter “Grief is the Thing with Feathers”.
Santai kaut ko no jaunākās latviešu literatūras: Baiba Zīle “Melu meistars”.
Sibillai Christopher Moore “The Stupidest Angel: A Heartwarming Tale Of Christmas Terror”.
Spīganai Irbe Treile “Princese atver acis”.
Vilim Angela Carter “The Infernal Desire Machines of Doctor Hoffman”.

Ļaujiet jums izstāstīt

Mākslas muzejā ir aplūkojama izstāde par dzīvi pirms interneta. Tajā ir ļoti daudz arī lasāmā, kā arī mūsu blogu senči: fotogrāfa Ata Ieviņa izlasīto grāmatu pierakstu klades ar fantastiski pārzīmētiem vākiem. Pēc dažiem nosaukumiem spriežot, tās nav bijušas skolotājai atrādāmas ārpusklases lasīšanas burtnīcas, kādas vismaz man sākumskolā lika taisīt un kuras es aizpildīju līdzīgā veidā kā laikapstākļu burtnīcu – iepriekšējā vakarā. Grāmatu kladei vismaz nevajadzēja meklēt vecās avīzes ar laika prognozi.
Svētdien izstādē ir ekskursija kuratores pavadībā, uz ko es noteikti iesaku aiziet. Pilnīgi cita lieta, kad tev kāds izstāsta, kas ir apakšā tam visam.
Manā kladē tagad būtu pienākusi kārta diviem Ingunas Jansones dzejoļu krājumiem: “Sikspārņa sindroms” un “Šampūns ar balzamu”, bet es ar šiem tekstiem īsti nesaslēdzos. Tajos bija arī vairāki dzejoļi, kurus esmu dzirdējusi pašas autores lasījumā, un tie kaut kā šķita tuvāki. Pēc visiem šiem gadiem galvā atskanēja Jansones balss uzsvērtās vietas un intonācijas. Un beigās viens viņas dzejolis, ko jūs noteikti esat dzirdējuši.

Augusts

Šis man nav īsti ne lasīšanas, ne rakstīšanas laiks (tā gadās), bet tas jau nenozīmē, ka es nevarētu kalt plānus. Augustam ir izkalusies šiten tāda kaudzīte, kurā ir gan paliekas no jūlija, gan visādi jaunumi manos plauktos, kas izskatās pārāk vilinoši, lai tos pietaupītu lietainajiem oktobra vakariem, gan vēl šis tas. Es jau neprasīšu nevienam, lai man notic, ka to visu arī izlasīšu.

Marts atkal ir klāt…

2017-03-02-12-12-09… ja nu kāds to vēl nav pamanījis, un pēc lasīšanai nedraudzīgi noskaņotā februāra (divas grāmatiņas, ja pareizi atceros) un neapšaubāmi nupat apkārt valdošās iepirkšanās un pirkumu atskaišu mānijas ietekmēta es sajutu vēlmi izvilkt no plauktiem to, ko šomēnes varētu gribēt izlasīt. Nu vispār jau daudz ko. Pietiktu kādiem trim labiem martiem, un tas par spīti tam, ka, uzklausot saprāta balss čukstus, atliku atpakaļ gan Simonu, gan Donnu, gan Gloriju, gan Rosu… Vislielākās izredzes joprojām ir plānajām grāmatām, lai gan dažas biezās ir dikten vilinošas.
2017-03-02-12-12-53

Mans laulību projekts

16904841_765657270277339_3537640533513995345_oJūs jau visi noteikti zināt, ka es precos un rīkoju blogeru kāzas Signe Baumane zīmē jaunu pilnmetrāžas animācijas filmu par seksu un depresiju, un laulībām. Un kas par var būt labāks par filmu par seksu un depresiju, un laulībām? Un tieši šobrīd viņa vāc naudu, lai samaksātu par filmas ierunāšanu (sasodīts, grāmatas rakstīt un pat izdot sanāk daudz lētāk), un pietrūkst vēl pulka, bet mani tik ļoti aizkustināja viņas iepriekšējā filma par depresiju (kā arī laulībām un seksu), ka man ļoti gribētos, lai viss sanāk (turklāt es cēla mērķa vārdā nozagu redz kādu bildi). Un, ja nu jūs to vēl neesat izdarījuši, atmodiniet sevī iekšējo mecenātu un aizejiet uz Kickstarter‘i, lai ziedotu kaut vai vienu kafijas tasi vai aliņu. Tas patiešām ir vienkārši izdarāms. Ja visa vajadzīgā summa netiks savākta, filma neko nedabūs (un no jūsu konta nekas netiks noskaitīts). Ā, un par mazliet lielāku ziedojumu pretī varēs dabūt iespēju filmu pavisam legāli noskatīties internetā vai pat lejuplādēt, un vēl visu ko citu.