Category Archives: Nelasītas grāmatas

Septembra plāni

Tagad, kad nu es tā paskatos, vajadzēja varbūt kaut ko izglītojošāku izvēlēties, un arī Lekberga ir aizdomīga, jo man viņa nemaz tik ļoti nepatīk, lai lasītu krieviski, bet ko nu vairs… Sliktākajā gadījumā es pusi neizlasīšu, tas arī viss.

Advertisements

Dāvanu laiks

20131(Ja nu kāds vēl atceras un grib zem eglītes kādu grāmatiņu, tad lūk, kā tās tiks sadalītas. Vispār es gribēju visiem pasniegt grāmatas, ko pati esmu lasījusi un šeit neesmu aprakstījusi, bet sanāca tā, kā sanāca. Papilnam grāmatu, ko neesmu lasījusi, toties visas, ko vēl neesmu par labām atzinusi, gribu izlasīt arī pati. Ja nu kāds ir dabūjis jau lasītu grāmatu vai nav dabūjis neko, varbūt vecenīte var vēl kaut ko labot.)

Doronikei Angela Slatter pasakas “Sourdough and Other Stories”. Vismaz piekto daļu grāmatas, ko var izlasīt pirms pirkšanas.

Asmo citādas pasakas. Jasper Fforde “The Eyre Affair” vai jebkura cita viņa grāmata.

Sisyphus, protams, lai raksta par Āfriku. Un par Slavoj Žižek “Living in the End Times”.

Evija vienkārši lai raksta vairāk, jo vēl īsti nezinu, kas viņai varētu patikt. Varbūt Silvijas Žermēnas “Nakšu grāmata”. Jāmeklē bibliotēkā franču literatūras plauktā.

MsMarii Jacqueline Carey “Kushiel’s Dart”. Ceru, ka nesajaucu ar kādu citu grāmatu…

Sibilla visu jau ir izlasījusi, tāpēc viņai gan kaut kas pavisam svaigs. Heli Lāksonena “Kad gos smei”.

Un vēl dažas grāmatas tiem, kas nepieteicās. Kasimam David Markson “Reader’s Block”, galvenokārt nosaukuma dēļ.

Dainim es tā arī nespēju izšķirties starp muzikālo Džefa Nūna “Dziesmu asinsstraumē” un neformālās leksikas bagāto Ērvina Velša “Vilcienvakti”.

Sendijai no Stillinparadise, ja nu viņa šito izlasa, Sūzanas Kūperes “Virs jūras, zem akmens”.

20132 Man pašai vesels saraksts par godu lietuvietes Sandras no Aš skaitau izaicinājumam. Šogad biju mazliet prātīgāka un atteicos no pārlieku lielajiem, biezajiem un sarežģītajiem gabaliem. Kas zina, varbūt ies raitāk?

  1. Michel Beaud. A History of Capitalism: 1500-2000. 2001.
  2. Laimonis Briedis. Vilnius: The City of Strangers.
  3. Kate Chopin. The Awakening and Selected Stories.
  4. Marija Gimbutas. The Language of the Goddess. 1989.
  5. Brian Griffith. The Gardens of Their Dreams: Desertification and Culture in World History. 2001.
  6. Anders Hayden. Sharing the Work, Sparing the Planet: Work Time, Consumption, & Ecology. 1999.
  7. Vidmantė Jasukaitytė. Balandė, kuri lauks. 1989.
  8. Guy Gavriel Kay. Tigana.
  9. Stephen R. Kellert, Edward O. Wilson, ed. The Biophilia Hypothesis. 1993.
  10. Петр Кропоткин. Этика.
  11. John Matthews, ed. The Druid Source Book: From Earliest Times to the Present Day. 1997.
  12. Richard Porton. Film and the Anarchist Imagination. 1999.

Un divas grāmatas rezervei.

  • Māris Putniņš. Mežonīgie pīrāgi un Pelmeņkatepetls. 2004.
  • Daumants Kalniņš. Seno rotu kalve: Rotu kalšanas ABC. 2007.
  • Sakiet man, ka tā nav tiesa!

    Domāju palasīt grāmatu, Alana Veismana “Pasaule bez mums”, ko pagājušajā gadā izdevis “Avots”. Anotācijā piesolīts “neitrāls fantāzijas skatpunkts”, no kura “paraudzīties uz milzīgo postu, ko esam nodarījuši Zemei,” un gūt “atziņu, ka mēs nevaram atļauties nerēķināties ar māti Zemi, kura devusi mums dzīvību un iespēju pastāvēt”. Tieši manā gaumē.

    Za matku Zem!


    Bet… jau pirmajā prelūdijas lappusē acis atdūrās pret dīvainu vārda nelocīšanu (Ana Maria, Ana Mariu utt.) un daudziem, nu labi, četriem vārdiem kursīvā. Nākamajā lappusē kursivētajiem, sastingušajiem vārdiem pievienojās arī manioka, bet tas vēl būtu nieks. Tālāk sekoja “no kaķa zivs gatavotas uzkodas”. Jā, jā, katram kaķim pa samiņam! Starp citu, mazliet vēlāk sameklēju tīmeklī oriģinālu, un smalkās uzkodas izrādījās putra: “dishes of catfish gruel”. Nākamajā rindkopā bija nesaprotams teikums:

    Indiāņi gluži kā zirnekļpērtiķi, no kuriem tie domājās cēlušies, vēl aizvien mitinās kokos, laizdami ar savvaļas vīnstīgām apvīto palmu stumbrus, kurus sasaistīja kopā ar palmu lapu šķiedrām un izmantoja būdu jumtu balstīšanai.

    Proti:

    Like the spider monkeys from whom they believe themselves descended, the Zapara essentially still inhabit trees, lashing palm trunks together with bejuco vines to support roofs woven of palm fronds.

    Meklēt oriģinālu mani pamudināja nākamajā lappusē izlasītais apgalvojums, kas ir pretrunā ar man zināmajiem faktiem un neliekas loģisks arī kontekstā:

    Līdz divdesmitā gadsimta divdesmitajiem gadiem kaučuka plantācijas Dienvidaustrumāzijā jau daļēji savu nozīmi bija zaudējušas, atdodot savu vietu Dienvidamerikā iegūstamajam lateksam.

    Nu ja. Kā jau domāju, ir pilnīgi otrādi:

    By the 1920s, rubber plantations in Southeast Asia had undermined the market for wild South American latex.

    Ātrumā vēl ievēroju arī to, ka “lichens” ir nosaukti par staipekņiem un “accumulated mulch” — par trūdošu zemi. Nav brīnums, ka “unsurprisingly” pārvēršas par “lai cik tas liktos pārsteidzoši”. Šajā vietā sapratu, ka latviski grāmatu nelasīšu, tad jau labāk pirātisko versiju. Ziņkāres pēc iegūglēju tulkotājas vārdu, domādama, ka tā varētu būt kāda piecpadsmitgadīga meitiņa, kam mājās ir vārdnīca, jo man bija skaidrs, ka angļu valodu viņa tiešām nemāk.
    Un še tev.

    Docente Īrisa Vīka 1968. g. beigusi LVU Svešvalodu fakultāti specialitātē angļu valoda un literatūra, iegūstot filologa un angļu valodas skolotāja kvalifikāciju. 1993. g. LVU piešķirts maģistra grāds angļu vai. pasniegšanas metodikā. Pasniegusi angļu valodu Rīgas Centra Humanitārajā ģimnāzijā, LVU Svešvalodu fakultātē, Tehniskajā universitātē un dažādos maksas kursos, tai skaitā JVLMA Studentu klubā, Valsts kancelejā, Valsts Ieņēmumu dienestā, Slimokasē, Kongresu pilī, tulkošanas birojā Mirte u.c. Kopš 1993. g. māca angļu valodu visu JVLMA specialitāšu bakalaurantūras un maģistrantūras akadēmiskajās studiju programmās, strādājot ar regulārajiem, maksas un Erasmus apmaiņas programmas studentiem; konsultē akadēmijas studentus un mācību spēkus; tulko tekstus krājumam Mūzikas Akadēmijas Raksti; sadarbojas ar JVLMA Zinātniskās pētniecības centru. Pasniedz arī fonētiku un ortoēpiju. Darbojusies kā tulks dažādās konferencēs, kongresos un starptautiskās sadarbības programmās. Ir gida pieredze darbā ar ārvalstu tūristiem. Tulko dažādas tematikas grāmatas izdevniecībām Avots un Zvaigzne. Nupat iznākusi 17. grāmata. Nodota izdošanai angļu valodas pasniegšanas rokasgrāmata (autordarbs).

    Pasakiet man, ka tā nav tiesa.

    P.S.
    Vēl pēdējais citāts.

    Tomēr nereti iznāca tā, ka menedžments pārtapa par aizsegu lielu koku atlasīšanai, izciršanai un pārdošanai, kuriem citādi būtu lemts kļūt tikai par vējgāzēm meža dzīvotspējīguma nodrošināšanai.

    Management, however, often turns out to be a euphemism for culling-and selling-mature hardwoods that otherwise would one day return a windfall of nutrients to the forest.

    Jūlijs

        Bija kāda filma, man šķiet, Pītera Grīneveja “Drowing by Numbers“, kurā sīcis skaitīja miroņus. Tā arī mēs šīsdienas pastaigā saskaitījām vienu zīlīti un vienu citu sīko dziedātājputnu, divus kurmjus, vienu peli, divas vardes, divas spāres, vienu taureni, vienu zaļo sienāzi, vienu lapsu — un tas viss ceļa malā. Grāmatas skaitīt man tagad nemaz vairs negribas, tāpēc mēģināšu pa ātro, lai var iet taisīt auksto zupu vakariņām un skatīties olimpiādi.
        Jūlija ieceres darīja tieši to, kas tām vislabāk padodas, proti, izgāzās. No deviņām izlasītajām grāmatām tikai vienas muguriņa lepni gozējās pirms mēneša nofotografētajā kaudzītē. Vēl dažas es iesāku, vistālāk tiku ar Fanona nikno grāmatu, bet sapratu, ka man šis manifestam līdzīgais teksts kā pīlei ūdens — notek garām, neaizķeroties ne prātā, ne sirdī. Mēģināšu vēl kādreiz, varbūt lēnāk, varbūt dusmīgākā noskaņojumā, bet nez vai tas būs īpaši drīz.
        No izlasītajām grāmatām sievietes ir sarakstījušas tikai trešo daļu, nē, tomēr četras grāmatas, latviešu autori — divas. Vēl tur bija Itālijas itālis un ASV itālis, Francijas kanādiete, anglis un vienkārši amerikāņi vairumā. Piecas grāmatas latviski, četras — angliski. Kā redzams, augusta kaudzītē arī dominē latviešu valoda, un tur es pārmaiņas pēc esmu ielikusi arī pāris iesāktas grāmatas, tāpēc sagaidāms, ka izlasīšu vairāk nekā tikai vienu.
        Jūlija sākumā teicu, ka man apnikusi daiļliteratūra. Šo to no tās tomēr izlasīju: vienu dzejas grāmatu, vienu bērnu grāmatu, divus romānus un vienu eseju grāmatu, kas te neskaitītos, ja tajā nebūtu arī trīs stāstu. Bet vislabākā bija Džereda Daimonda “Collapse: How Societies Choose to Fail or Survive”, par ko es gribētu uzrakstīt kārtīgu, garu ierakstu.

    50 meistarieņu darbi

        Jūlijs nav nekāds labais laiks rakstīšanai, jo ir milzums kārdinošāku un aizraujošāku darīšanu pat tādās reizēs, kad līst lietus, jo vai tad caurcaurēm samirkšanu atstāt uz kādu aukstāku mēnesi? Tāpēc šis ieraksts, kā izrādījās, ir veltīts nelasītām grāmatām.
        Fantasy Mistressworks, kuras sākums bija labiem nodomiem pārpilns, bet turpinājuma ilgu laiku nebija, beidzot ir ievietots saraksts ar 50 ievērības cienīgām pagājušajā gadsimtā publicētām fantāzijas grāmatām, kuru autores ir sievietes. Ikviens laipni lūgts uzrakstīt par kādu no tām recenziju un nosūtīt turp publicēšanai, tiesa, tikai angliski.
        Es allaž esmu apgalvojusi, ka fantastika mani interesē vairāk nekā fantāzija, lai ko arī neteiktu atslēgvārdu mākonis (fantastika — 56, fantāzija — 67, nu būs vēl vairāk), tomēr negaidīju, ka no visa saraksta būšu izlasījusi tikai divas grāmatas. Vēl vienai esmu lasījusi prīkvelu (kā to pieklājas dēvēt? Par priekšvēsturi?), dažas citas esmu iecerējusi izlasīt. Droši vien kādā ziemas dienā… Es pat teiktu, ka te ir vieta kādam izaicinājumam, tematiskajam mēnesim vai kam tamlīdzīgam.

    1. Songspinners – Sarah Ash
    2. The Bloody Chamber – Angela Carter
    3. Rats and Gargoyles – Mary Gentle
    4. Outlander – Diana Gabaldon (this was published as Cross Stitch in the UK)
    5. The Riddle-Master of Hed – Patricia McKillip
    6. The Blue Sword – Robin McKinley
    7. Lud-in-the-Mist – Hope Mirrlees
    8. The Curse of the Mistwraith – Janny Wurts
    9. Shadow Magic – Patricia C Wrede
    10. Assassin’s Apprentice – Robin Hobb
    11. A Wizard of Earthsea – Ursula K Le Guin
    12. Familiar Spirit – Lisa Tuttle
    13. Beauty – Sheri S Tepper
    14. Diadem from the Stars – Jo Clayton
    15. The Crystal Cave – Mary Stewart
    16. Black Horses for the King – Anne McCaffrey
    17. The Clan of the Cave Bear – Jean M Auel
    18. Fortress in the Eye of Time – C J Cherryh
    19. Red Moon and Black Mountain – Joy Chant
    20. The Birthgrave – Tanith Lee
    21. Briefing for a Descent into Hell – Doris Lessing
    22. Interview with the Vampire – Anne Rice
    23. The Wood Wife – Terri Windling
    24. Briar Rose – Jane Yolen
    25. The Porcelain Dove – Delia Sherman
    26. The Winter Prince – Elizabeth Wein
    27. The Time of the Dark – Barbara Hambly
    28. Sword of Rhiannon – Leigh Brackett
    29. Tam Lin – Pamela Dean
    30. Fire in the Mist – Holly Lisle
    31. The Sacrifice – Kristine Kathryn Rusch
    32. The Beleagured City – Margaret Oliphant
    33. The Soul of Lilith – Marie Corelli
    34. The Citadel of Fear – Francis Stevens
    35. Jirel of Joiry – C L Moore
    36. Sheepfarmer’s Daughter – Elizabeth Moon
    37. Dragon Prince – Melanie Rawn
    38. Black Trillium – Julian May
    39. The Thief’s Gamble – Juliet E McKenna
    40. Daggerspell – Katharine Kerr
    41. The Blue Manor – Jenny Jones
    42. The Barbed Coil – J V Jones
    43. In the Red Lord’s Reach – Phyllis Eisenstein
    44. The Spirit Ring – Lois McMaster Bujold
    45. The Last of the Renshai – Mickey Zucher Reichert
    46. Archangel – Sharon Shinn
    47. The Hall of the Mountain King – Judith Tarr
    48. A Blackbird in Silver – Freda Warrington
    49. Kindred – Octavia Butler
    50. The Red Magician – Lisa Goldstein

    Izlasīt nevar atlikt

    Vienā no daudzajiem leišu grāmatu emuāriem “Aš skaitau” ir izsludināts aicinājums nākamgad samazināt noputējušās kaudzes un izlasīt 12 grāmatas, kas savu kārtu gaida jau ilgāk nekā gadu. Ieraugot to, man acu priekšā parādījās Džeimsons ar savu “Postmodernismu”, un es nolēmu piedalīties, turklāt padarīt to patiešām par izaicinājumu, iekļaujot sarakstiņā biezas un nopietnas grāmatas, kas līdzīgā sarakstā bija nonākušas jau pirms gadiem pieciem, kā arī šo to no leišiem. Grāmatas nebija grūti atrast, grūti bija izvēlēties, ko no pārlieku garā saraksta dzēst.

    Tātad: 12 grāmatas, ko es nākamgad nez vai izlasīšu…

    1. Fredric Jameson “Postmodernism, or, The Cultural Logic of Late Capitalism“.
      Kritinio postmodernistinės kultūros mėgėjo požiūris į įvairius meno (literatūros, kino, architektūras) kūrinius, teoriniai apsvarstymai ir daug asmenybės žavingumo.
    2. Saulius Tomas Kondrotas “Ir apsiniauks žvelgiantys pro langą“/”Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu“.
      Ilgi sakiniai, supainiotas ir niūras siužetas, kuris vis dėlto įtraukia skaitytoją taip, kad negalima išnirti ligi pat pabaigos ir dar truputį.
    3. Vytautas Rubavičius “Postmodernusis kapitalizmas“.
      Netikėtai lengvai skaitoma kelių sudėtingų mąstytojų tekstų kompiliacija, kur temos platumas įveikia gilumą ir trūksta paties autoriaus argumentų, vis dėlto rekomenduoju.
    4. Chimamanda Ngozi Adichie “Half of a Yellow Sun“.
      Stipri knyga apie meilę (vyrui, seseriai, vaikui, valstybei, kuri egzistavo tik poros metų), apie karą (pilietinį karą, nepriklausomybės karą, moterių ir vaikų karą, apie bejėgiškumą ir badą) ir dar kartą apie meilę.
    5. Antonio Negri “Insurgencies: Constituent Power and the Modern State“.
      Sunku, sunku, sunku, tačiau, kada pasiseka suprasti, jis įdomiai ir net optimistiškai gvildena demokratijos, revoliucijos ir konstitucijos santykius per 500 metų.
    6. Will Self “The Book of Dave: A Revelation of the Recent Past and the Distant Future“;
    7. Emma Goldman “Living My Life“;
    8. Richard Dawkins “The Extended Phenotype: The Long Reach of the Gene“.
      Mokslinė knyga, rekomenduojama ir nebiologams, nes autoriui galbūt nėra tiesa, galbūt genai nėra evoliucijos pagrindiniai vienetai, tačiau jis liepia galvoti ir teigia, kad mes galime gyventi lyg turėčiau laisvą valią.
    9. Jared Diamond “Collapse: How Societies Choose to Fail or Succeed“.
      Viena iš geriausų knygų šiais metais, kurioje autorius įdomiai gvildena, kaip lengvai gali pražūti bet kuri civilizacija, kas mano, kad gamtos apsaugos problemos dar nėra pakankamai svarbios.
    10. Doris Lessing “The Golden Notebook“.
      Sunka knyga visais atžvilgiais; jeigu jus nedomina rašytojų kūrybinė krizė, 1950-tojų metų kairuolių problemos Anglijoje ir Amerikoje, moterių ir vyrų nelygiai santykiai, identitato ir gyvenimo prasmės praradimas ir ieškojimas, – tada perskaitykite bent jau autorės žodį!
    11. A.S. Byatt “The Children’s Book“.
      Lėtai skaitoma, daugialypė ir detali knyga, kartu šeimos saga ir XX amžiaus pradžios nuotrauka, kurioje matoma literatūra, menas, lėlių teatras, muziejus, puodininkystė, anarchistai, sufražistės, – man labai patiko, tačiau kitiems gali būti par daug viską.
    12. Māris Putniņš “Mežonīgie pīrāgi“.
    13. Klasikinis nuotykių romanas su piratais patiks tiek vaikams, tiek tėvams ir arba sukels milžinišką apetitą, arba amžinai sulaikys nuo bandenėlėms – nueikite į biblioteką, paimkite “Laukinius pyragais” ir įsitikinkite patys!

    Un divas grāmatas rezervei, ja kāda no augstākminētajām nebūs pieveicama:

    • Kristijonas Donelaitis “Gadalaiki. Metai“.
      Buvo įdomu palyginti tekstus: latviškai „Metai” yra daug poetiškesni negu lietuviškai, pernelyg poetiškiai, nes man labiausiai patiko dabar juokingos vietos, kur autorius gėdina tingiuosius lietuvius.
    • Hanifs Kureiši “Priekšpilsētas Buda“.
      Seksas, ankstyvasis pankrokas ir daugiakultūrė visuomenė Londono priemiestyje – nėra blogai, vis dėlto iš šitokos kombinacijos ir šio autoriaus tikėjausi daugiau.

    Manas jaunās grāmatas

    Vai nav skaists nosaukums?
    Tā kā man joprojām ir gandrīz bezdatora diēta (pie tās pierod) un es neesmu uzrakstījusi ne par Le Gvinu, ne par Eko, nekādas aptaujas nebūs. Tikai foto, kurā redzamas no Džeinas Eiras sabiedrības, no Rīgas svētkiem un vēl no šā tā izglābtās grāmatas. (I. no svētkiem paglāba ne to vien, taču pārējās grāmatas netika man.) Visas piezīmes par to, ka viena grāmata jums ir jau sen, bet otru jūs arī gribētu, komentāros, lūdzu!
    Ziņkārīgajiem varu pastāstīt, ka Better World Books grāmatas atsūtīja, rūpīgi ietīstītas plēvē. Ja pastniece paciņas vienkārši pārmet pāri vārtiem (manējā tā nekad nedara), tās nesalīs. Pa ceļam nekas saburzījies nebija. Rēķina sainītī nebija, un muitas informācijā bija norādīts, ka sūtījumā ir grāmata par astoņiem dolāriem (tik daudz laikam maksāja dārgākā). Uz muguriņām bija uzlīmēti svītrkodi, no Živkoviča to neesmu notīrījusi.
    Pašā augšā ir Gaiķu Māra jaunākais krājums.
    Vienu grāmatu es jau sen esmu izlasījusi, tiesa, krieviski. Tur rakstīts tā (tekstu slīprakstā aizstāju ar pēdiņām):

    One of the books they spotted was called “Waiting for Zo-Zo”, another was called “Butcher in the Pie”, another “The Whirl Uncording to Carp”. Here are some more books they saw in their search: “Hatch 22”, “The Gnome of the Hose”, “Stoat Fishing in Amirrorca”, “From Cher to Infirmity”, “How to Forsake Friends and Unfluence People”, “The Upping Street Tears”, “Useless-ease”, “Fooligans Wake”, “Merde sur la Nile” (in French), “The Waistlined”, “Das Typical”, “The Zen of Auto-Horse Maintenance”, “Withering Kites”, “Wildhood’s End”, “2001—A Bass Odyssey”, “The Bargain Hoods of Hay”, “Midget’s Children”, “Crêpe Expectations”, “The Holy Bubble” (including the Mould Infestment and the Nude Jestament), “Five Go Off to Damp, Not a Penny More, Not a Penny Less”.