Category Archives: Nelasītas grāmatas

Manas jaunās grāmatas

Vai nav skaists nosaukums?
Tā kā man joprojām ir gandrīz bezdatora diēta (pie tās pierod) un es neesmu uzrakstījusi ne par Le Gvinu, ne par Eko, nekādas aptaujas nebūs. Tikai foto, kurā redzamas no Džeinas Eiras sabiedrības, no Rīgas svētkiem un vēl no šā tā izglābtās grāmatas. (I. no svētkiem paglāba ne to vien, taču pārējās grāmatas netika man.) Visas piezīmes par to, ka viena grāmata jums ir jau sen, bet otru jūs arī gribētu, komentāros, lūdzu!
Ziņkārīgajiem varu pastāstīt, ka Better World Books grāmatas atsūtīja, rūpīgi ietīstītas plēvē. Ja pastniece paciņas vienkārši pārmet pāri vārtiem (manējā tā nekad nedara), tās nesalīs. Pa ceļam nekas saburzījies nebija. Rēķina sainītī nebija, un muitas informācijā bija norādīts, ka sūtījumā ir grāmata par astoņiem dolāriem (tik daudz laikam maksāja dārgākā). Uz muguriņām bija uzlīmēti svītrkodi, no Živkoviča to neesmu notīrījusi.
Pašā augšā ir Gaiķu Māra jaunākais krājums.
Vienu grāmatu es jau sen esmu izlasījusi, tiesa, krieviski. Tur rakstīts tā (tekstu slīprakstā aizstāju ar pēdiņām):

One of the books they spotted was called “Waiting for Zo-Zo”, another was called “Butcher in the Pie”, another “The Whirl Uncording to Carp”. Here are some more books they saw in their search: “Hatch 22”, “The Gnome of the Hose”, “Stoat Fishing in Amirrorca”, “From Cher to Infirmity”, “How to Forsake Friends and Unfluence People”, “The Upping Street Tears”, “Useless-ease”, “Fooligans Wake”, “Merde sur la Nile” (in French), “The Waistlined”, “Das Typical”, “The Zen of Auto-Horse Maintenance”, “Withering Kites”, “Wildhood’s End”, “2001—A Bass Odyssey”, “The Bargain Hoods of Hay”, “Midget’s Children”, “Crêpe Expectations”, “The Holy Bubble” (including the Mould Infestment and the Nude Jestament), “Five Go Off to Damp, Not a Penny More, Not a Penny Less”.

Nedēļas nogales jautājums

Lūk, kādu vēstuli saņēmu:
“Hello Lasītāja,

(Your book(s) asked to write you a personal note – it seemed unusual, but who are we to say no?)

Holy canasta! It’s me… it’s me! I can’t believe it is actually me! You could have picked any of over 2 million books but you picked me! I’ve got to get packed! How is the weather where you live? Will I need a dust jacket? I can’t believe I’m leaving Mishawaka, Indiana already – the friendly people, the Hummer plant, the Linebacker Lounge – so many memories. I don’t have much time to say goodbye to everyone, but it’s time to see the world!

I can’t wait to meet you! You sound like such a well read person. Although, I have to say, it sure has taken you a while! I don’t mean to sound ungrateful, but how would you like to spend five months sandwiched between Jane Eyre (drama queen) and Fundamentals of Thermodynamics (pyromaniac)? At least Jane was an upgrade from that stupid book on brewing beer. How many times did the ol’ brewmaster have one too many and topple off our shelf at 2am?

I know the trip to meet you will be long and fraught with peril, but after the close calls I’ve had, I’m ready for anything (besides, some of my best friends are suspense novels). Just five months ago, I thought I was a goner. My owner was moving and couldn’t take me with her. I was sure I was landfill bait until I ended up in a Better World Books book drive bin. Thanks to your socially conscious book shopping, I’ve found a new home. Even better, your book buying dollars are helping kids read from Brazil to Botswana.”

Nez, par ko sūdzas “Džeina Eira”?

Latvijas bērnus lasīt mudina Bērnu un jauniešu žūrija: jaunie bibliotēku klienti lasa un vērtē jaunākās un labākās bērnu grāmatas. Taču 2010. gadā naudas trūkuma dēļ bērnu lasīšanas programma apturēta 183 bibliotēkās. Projektam “Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” var ziedot internetā vai pa maksas tālruni 90006881 (vienu latu). Grāmatas un citas mantas labdarīgos nolūkos var pirkt vai ziedot “Otrajā elpā” Marijas ielā 13 un Liepājā, Graudu ielā 34.

Kamēr dažas grāmatas mēro briesmu pilno ceļu, citas ir cieši saspiedušās tepat blakus, šoreiz diezgan viendabīgā kaudzītē. Tajā ir fantāzija par “pilsētu, kas dzīvo uz cilvēku ādas”, Le Gvinas pirmie romāni, Lietuvas ukraiņa sacerēta filosofiskā fantastika un šausmīgi dīvaini stāsti. Atsvaram – veca krievu revolucionāra romāns, kā arī populārzinātniska grāmata par Zemi.

Ko man lasīt?

Šī ir maza daļiņa no manas lasāmo grāmatu kaudzes. Kādu no tām es tuvākajā laikā varētu arī izlasīt. Lai dzīvi padarītu interesantāku, kā arī tāpēc, ka man pašai vienmēr patīk aplūkot citu t. s. grāmatu porno fotogrāfijas, izdomāju veikt aptauju, lai noskaidrotu, ko tad īsti lasīt. Ja vien kāds atbildēs uz šo jautājumu, esmu gatava parādīt tikpat briesmīgas kvalitātes foto vēl vismaz trīs mēnešus. Protams, es svinīgi solos arī izlasīt grāmatu, kas būs ieguvusi visvairāk balsu.

Tā nu ir sanācis, ka lielākā daļa grāmatu ir angliski, tomēr es mēģināju sasniegt kaut jel kādu dažādību. Kā man tas izdevās? Šonedēļ jums ir iespēja izvēlēties starp abām ekofeminisma grāmatām.

Mazliet statistikas. Vecākā grāmata ir izdota 1960. gadā, jaunākā – pagājušajā mēnesī. Viena grāmata ir dāvināta, viena nav manējā. Autoru dzimumus šoreiz noteikt pagrūti, bet proporcijas varētu būt diezgan līdzīgas. Trīs grāmatas reiz jau esmu izlasījusi, divas – iesākusi. Divas ir dzejas grāmatas, taču pa kādam dzejolim ir vismaz vēl trijās grāmatās.

P.S. Ja gadījumā nav redzama Vote poga, pasūdzieties komentāros, sašaurināšu aptaujas rāmīti.

Sarunas ar angļu rakstniekiem

Rīt laikrakstā “The Guardian” viesosies skotu rakstnieks Īens M. Benkss (Iain [M] Banks). No pulksten 11 līdz 12 pēc Latvijas laika viņš atbildēs uz lasītāju jautājumiem, ko var uzdot jau tagad.

Ī. Benkss raksta gan tīru daiļliteratūru, gan – kā Īens M. Benkss – zinātnisko fantastiku. Esmu lasījusi tikai vienu viņa stāstu grāmatu un jau sen gribu izlasīt arī Benksa fantastikas grāmatas, kuru darbība norisinās anarhistiski utopiskā visumā, ko sauc par Kultūru, taču nekad neatceros, ar kuru grāmatu cikls sākas (tā ir “Consider Phlebas”).

Nākamajā nedēļā uz jautājumiem atbildēs arī latviski izdotā rakstniece Sāra Votersa (Sarah Waters), kuras viktoriānisma lesbiešu romāni un 1940. gadu spoku stāsts mani ir ieintriģējuši, taču vienīgais mēģinājums lasīt “Zagli” cieta neveiksmi jau otrajā vai trešajā lappusē. Tomēr tas nenozīmē, ka esmu atmetusi viņai ar roku.

Divi jaunumi

Artura Klārka balvu ieguva te jau pāris reižu pieminētā “Zoo City”.

Vakar nomira Džoena Rasa (Joanna Russ), viena no pirmajām feministiskās zinātniskās fantastikas autorēm. Viņas slavenākā grāmata ir 1970. gadā sarakstītā un 1975. gadā izdotā satīriskā utopija “The Female Man”, ko es jau sen gribu izlasīt, bet tā arī nav sanācis.

Drīz jau varēs šādi

Winslow Homer. Sunlight and Shadow.

In the shop window you have promptly identified the cover with the title you were looking for. Following this visual trail, you have forced your way through the shop past the thick barricade of Books You Haven’t Read, which were frowning at you from the tables and shelves, trying to cow you. But you know you must never allow yourself to be awed, that among them there extend for acres and acres the Books You Needn’t Read, the Books Made For Purposes Other Than Reading, Books Read Even Before You Open Them Since They Belong To The Category Of Books Read Before Being Written. And thus you pass the outer girdle of ramparts, but then you are attacked by the infantry of the Books That If You Had More Than One Life You Would Certainly Also Read But Unfortunately Your Days Are Numbered. With a rapid maneuver you bypass them and move into the phalanxes of the Books You Mean To Read But There Are Others You Must Read First, the Books Too Expensive Now And You’ll Wait Till They’re Remaindered, the Books ditto When They Come Out In Paperback, Books You Can Borrow From Somebody, Books That Everybody’s Read So It’s As If You Had Read Them, Too. Eluding these assaults, you come up beneath the towers of the fortress, where other troops are holding out:

the Books You’ve Been Planning To Read For Ages,
the Books You’ve Been Hunting For Years Without Success,
the Books Dealing With Something You’re Working On At The Moment,
the Books You Want To Own So They’ll Be Handy Just In Case,
the Books You Could Put Aside Maybe To Read This Summer,
the Books You Need To Go With Other Books On Your Shelves,
the Books That Fill You With Sudden, Inexplicable Curiosity, Not Easily Justified.
Now you have been able to reduce the countless embattled troops to an array that is, to be sure, very large but still calculable in a finite number; but this relative relief is then undermined by the ambush of the Books Read Long Ago Which It’s Now Time To Reread and the Books You’ve Always Pretended To Have Read And Now It’s Time To Sit Down And Really Read Them.

With a zigzag dash you shake them off and leap straight into the citadel of the New Books Whose Author Or Subject Appeals To You. Even inside this stronghold you can make some breaches in the ranks of the defenders, dividing them into New Books By Authors Or On Subjects Not New (for you or in general) and New Books By Authors Or On Subjects Completely Unknown (at least to you), and defining the attraction they have for you on the basis of your desires and needs for the new and the not new (for the new you seek in the not new and for the not new you seek in the new).

Tā rakstīja Itālo Kalvīno (Italo Calvino) grāmatā “Ja ziemas naktī ceļinieks…” (“Se una notte d’inverno un viaggiatore”). Latviski ir izdota tikai Kalvīno bērnu grāmata “Burvju gredzens” (“Sprīdītis”, 1997), tāpēc ņemiet par labu angļu tulkojumu (William Weaver).
Kamēr TĀ grāmata vēl nav dabūta, tukšumu var aizpildīt ar jaunu Čainas Mjevila (China Miéville) stāstu “Covehithe“, ko vakar publicēja “The Guardian“:

There was no light but the moon and those occasional sourceless mineral glows.

Aizeju lasīt.

Šonedēļ internetā. 8. Balvu laiks

Pavasaris ir īstais laiks, kad izvērtēt iepriekšējā gada devumu un labākajām, spilgtākajām vai vienkārši veiksmīgākajām grāmatām un to autoriem piešķirt balvas. Latvijas literatūras gada balvas 2010 nominanti visiem interesentiem jau labu laiku kā ir zināmi, tāpēc es te parunāšu par ārzemēm.
Nesen paziņoja Šērlijas Džeksones balvas kandidātus: darbus, kuros valda psiholoģiska spriedze, šausmas vai drūma fantāzija. Par pašu Džeksoni es šeit esmu rakstījusi, par vienīgo nominēto grāmatu, ko esmu lasījusi, — Džefa Vandermiera stāstu krājumu The Third Bear — nav sanācis, bet tā bija viena no vislabākajām grāmatām, ko viņgad izlasīju. Labas atsauksmes esmu dzirdējusi par lielāko daļu nominēto romānu (Michelle Paver “Dark Matter”, Peter Straub “A Dark Matter”, Mira Grant “Feed”, Robert Jackson Bennett “Mr. Shivers”, Alden Bell “The Reapers Are the Angels”, Graham Joyce “The Silent Land”). Asmo ir lasījis un izteicies par sarakstā iekļuvušo antoloģiju Stories: All-New Tales (ed. Neil Gaiman and Al Sarrantonio).
Diezgan specifisko Lambda Literary balvu pasniegs 26. maijā. Balvai ir interesantas kategorijas: atsevišķi biseksuāļu, transpersonu, geju, lesbiešu proza un populārzinātniskā literatūra, antoloģijas, bērnu literatūra, lugas, fantastika, fantāzija un šausmu literatūra, dzeja, mīlestības romāni, LGBT pētniecība, debijas, memuāri, detektīvi un erotika. Es nemaz nebiju iedomājusies, ka pastāv geju romatiskie romāni, kaut kā vienmēr bija šķitis, ka šis žanrs ir domāts tikai sievietēm. Zināmākais autors garajā sarakstā ir Maikls Kaningems.
Gan Lambda‘s, gan Orange Prize kandidātu vidū ir Emma Donahjū (Emma Donoghue). Orange balvu ik gadu Lielbritānijā piešķir sievietes sarakstītai prozas grāmatai. Donahjū, kas pirmajā sarakstā ir iekļuvusi ar dokumentālu darbu, bet otrajā — ar romānu Room, kas šogad bija nonācis arī Bukera prēmijas īsajā sarakstā. No sešiem uz Oranžo balvu pretendējošajiem darbiem vismaz divus es domāju izlasīt.

Room, starp citu, vismaz pirms pāris nedēļām varēja nopirkt Aspazijas bulvāra Valterā & Rapā, kur starp sieviešu romāniem rozīgos vākos stāvēja stāsts par bērnu, kas pazīst tikai vienu istabu, kurā viņa māti gadiem ilgi tur gūstā kāds vīrietis. Tā paša plaukta otrā pusē atradās arī dažas grāmatas leitiski, tostarp Giedras Radvilavičūtes eseju krājums Šiąnakt aš miegosiu prie sienos, kas pretendēja uz Lietuvas Gada grāmatas titulu, tomēr to neieguva.
Nu jau pavisam drīz, 27. aprīlī, pasniegs A. Klārka balvu. Divdesmit piekto. Kādai no šīm grāmatām.

Lai tiktu pie balvām, vispirms grāmata jāuzraksta, tad jāizrediģē, jāizdod un jāpārdod.
Lūk, redaktores atzīšanās:

And in case you were wondering…
Yes, I Yell at the Manuscript
It’s nothing personal, and it only happens for a brief period when I’m marking up all the little punctuation rules that no one but a copy editor is compulsive enough to know in their entirety. I’m sure editors would scream at my manuscripts, too, right before they start drawing up schematics to rewire my keyboard so it sends a couple hundred volts through me whenever it detects an adverb beginning a sentence. Not that I’d ever do anything like that myself. The imaginary copy editors I envision eventually working on my pieces don’t care about my manuscripts as much as I care about the ones entrusted to me. (Visu rakstu lasiet šeit.)

Emocionāls raksts par mazo izdevēju grūtībām pagājušajā nedēļā bija publicēts The Guardian vietnē. Skaidrs, ka autorei nav biznesmenes ķēriena un pamatīgu žokļu, bet, spriežot pēc daudzajiem komentāriem, citi mazie izdevēji saprot viņas sāpi, un pamatā tieši mazie apgādi (protams, ne visi) lasīšanu padara par piedzīvojumu.

So why do I groan when an order for a Linen Press book comes in from Amazon?
I should be grateful that I’ve been given the same space as the big boys to display my covers and my reviews. I should say thank you for the sale. But I don’t. Because each time I sell a book on Amazon, I lose money.

Un visbeidzot trīs gari raksti par Lielbritānijas un ASV izdevēju nedienām: The Trouble With Publishing, More Trouble In Publishing, Final Troubles In Publishing. Tajos sniegts ieskats kādā, šķiet, ļoti interesantā grāmatā.

One of the biggest problems currently faced by publishers is that of ever-diminishing margins. According to John Thompson, whose “Merchants of Culture” I’ve been reading these past few weeks, the problem in the US is mostly due to the huge advances given to authors, and in the UK to the cut-pricing of the supermarkets. [..]
In many ways, the future of publishing lies in the hands of the enterprising now, those who can ditch the traditional model which is full of holes and find new ways to manage sales and distribution, and new ways to interact with authors. Out of the chaos something will come, but what it will look like no one really knows.