Category Archives: Nelasītas grāmatas

Sakiet man, ka tā nav tiesa!

Domāju palasīt grāmatu, Alana Veismana “Pasaule bez mums”, ko pagājušajā gadā izdevis “Avots”. Anotācijā piesolīts “neitrāls fantāzijas skatpunkts”, no kura “paraudzīties uz milzīgo postu, ko esam nodarījuši Zemei,” un gūt “atziņu, ka mēs nevaram atļauties nerēķināties ar māti Zemi, kura devusi mums dzīvību un iespēju pastāvēt”. Tieši manā gaumē.

Za matku Zem!


Bet… jau pirmajā prelūdijas lappusē acis atdūrās pret dīvainu vārda nelocīšanu (Ana Maria, Ana Mariu utt.) un daudziem, nu labi, četriem vārdiem kursīvā. Nākamajā lappusē kursivētajiem, sastingušajiem vārdiem pievienojās arī manioka, bet tas vēl būtu nieks. Tālāk sekoja “no kaķa zivs gatavotas uzkodas”. Jā, jā, katram kaķim pa samiņam! Starp citu, mazliet vēlāk sameklēju tīmeklī oriģinālu, un smalkās uzkodas izrādījās putra: “dishes of catfish gruel”. Nākamajā rindkopā bija nesaprotams teikums:

Indiāņi gluži kā zirnekļpērtiķi, no kuriem tie domājās cēlušies, vēl aizvien mitinās kokos, laizdami ar savvaļas vīnstīgām apvīto palmu stumbrus, kurus sasaistīja kopā ar palmu lapu šķiedrām un izmantoja būdu jumtu balstīšanai.

Proti:

Like the spider monkeys from whom they believe themselves descended, the Zapara essentially still inhabit trees, lashing palm trunks together with bejuco vines to support roofs woven of palm fronds.

Meklēt oriģinālu mani pamudināja nākamajā lappusē izlasītais apgalvojums, kas ir pretrunā ar man zināmajiem faktiem un neliekas loģisks arī kontekstā:

Līdz divdesmitā gadsimta divdesmitajiem gadiem kaučuka plantācijas Dienvidaustrumāzijā jau daļēji savu nozīmi bija zaudējušas, atdodot savu vietu Dienvidamerikā iegūstamajam lateksam.

Nu ja. Kā jau domāju, ir pilnīgi otrādi:

By the 1920s, rubber plantations in Southeast Asia had undermined the market for wild South American latex.

Ātrumā vēl ievēroju arī to, ka “lichens” ir nosaukti par staipekņiem un “accumulated mulch” — par trūdošu zemi. Nav brīnums, ka “unsurprisingly” pārvēršas par “lai cik tas liktos pārsteidzoši”. Šajā vietā sapratu, ka latviski grāmatu nelasīšu, tad jau labāk pirātisko versiju. Ziņkāres pēc iegūglēju tulkotājas vārdu, domādama, ka tā varētu būt kāda piecpadsmitgadīga meitiņa, kam mājās ir vārdnīca, jo man bija skaidrs, ka angļu valodu viņa tiešām nemāk.
Un še tev.

Docente Īrisa Vīka 1968. g. beigusi LVU Svešvalodu fakultāti specialitātē angļu valoda un literatūra, iegūstot filologa un angļu valodas skolotāja kvalifikāciju. 1993. g. LVU piešķirts maģistra grāds angļu vai. pasniegšanas metodikā. Pasniegusi angļu valodu Rīgas Centra Humanitārajā ģimnāzijā, LVU Svešvalodu fakultātē, Tehniskajā universitātē un dažādos maksas kursos, tai skaitā JVLMA Studentu klubā, Valsts kancelejā, Valsts Ieņēmumu dienestā, Slimokasē, Kongresu pilī, tulkošanas birojā Mirte u.c. Kopš 1993. g. māca angļu valodu visu JVLMA specialitāšu bakalaurantūras un maģistrantūras akadēmiskajās studiju programmās, strādājot ar regulārajiem, maksas un Erasmus apmaiņas programmas studentiem; konsultē akadēmijas studentus un mācību spēkus; tulko tekstus krājumam Mūzikas Akadēmijas Raksti; sadarbojas ar JVLMA Zinātniskās pētniecības centru. Pasniedz arī fonētiku un ortoēpiju. Darbojusies kā tulks dažādās konferencēs, kongresos un starptautiskās sadarbības programmās. Ir gida pieredze darbā ar ārvalstu tūristiem. Tulko dažādas tematikas grāmatas izdevniecībām Avots un Zvaigzne. Nupat iznākusi 17. grāmata. Nodota izdošanai angļu valodas pasniegšanas rokasgrāmata (autordarbs).

Pasakiet man, ka tā nav tiesa.

P.S.
Vēl pēdējais citāts.

Tomēr nereti iznāca tā, ka menedžments pārtapa par aizsegu lielu koku atlasīšanai, izciršanai un pārdošanai, kuriem citādi būtu lemts kļūt tikai par vējgāzēm meža dzīvotspējīguma nodrošināšanai.

Management, however, often turns out to be a euphemism for culling-and selling-mature hardwoods that otherwise would one day return a windfall of nutrients to the forest.

Jūlijs

    Bija kāda filma, man šķiet, Pītera Grīneveja “Drowing by Numbers“, kurā sīcis skaitīja miroņus. Tā arī mēs šīsdienas pastaigā saskaitījām vienu zīlīti un vienu citu sīko dziedātājputnu, divus kurmjus, vienu peli, divas vardes, divas spāres, vienu taureni, vienu zaļo sienāzi, vienu lapsu — un tas viss ceļa malā. Grāmatas skaitīt man tagad nemaz vairs negribas, tāpēc mēģināšu pa ātro, lai var iet taisīt auksto zupu vakariņām un skatīties olimpiādi.
    Jūlija ieceres darīja tieši to, kas tām vislabāk padodas, proti, izgāzās. No deviņām izlasītajām grāmatām tikai vienas muguriņa lepni gozējās pirms mēneša nofotografētajā kaudzītē. Vēl dažas es iesāku, vistālāk tiku ar Fanona nikno grāmatu, bet sapratu, ka man šis manifestam līdzīgais teksts kā pīlei ūdens — notek garām, neaizķeroties ne prātā, ne sirdī. Mēģināšu vēl kādreiz, varbūt lēnāk, varbūt dusmīgākā noskaņojumā, bet nez vai tas būs īpaši drīz.
    No izlasītajām grāmatām sievietes ir sarakstījušas tikai trešo daļu, nē, tomēr četras grāmatas, latviešu autori — divas. Vēl tur bija Itālijas itālis un ASV itālis, Francijas kanādiete, anglis un vienkārši amerikāņi vairumā. Piecas grāmatas latviski, četras — angliski. Kā redzams, augusta kaudzītē arī dominē latviešu valoda, un tur es pārmaiņas pēc esmu ielikusi arī pāris iesāktas grāmatas, tāpēc sagaidāms, ka izlasīšu vairāk nekā tikai vienu.
    Jūlija sākumā teicu, ka man apnikusi daiļliteratūra. Šo to no tās tomēr izlasīju: vienu dzejas grāmatu, vienu bērnu grāmatu, divus romānus un vienu eseju grāmatu, kas te neskaitītos, ja tajā nebūtu arī trīs stāstu. Bet vislabākā bija Džereda Daimonda “Collapse: How Societies Choose to Fail or Survive”, par ko es gribētu uzrakstīt kārtīgu, garu ierakstu.

50 meistarieņu darbi

    Jūlijs nav nekāds labais laiks rakstīšanai, jo ir milzums kārdinošāku un aizraujošāku darīšanu pat tādās reizēs, kad līst lietus, jo vai tad caurcaurēm samirkšanu atstāt uz kādu aukstāku mēnesi? Tāpēc šis ieraksts, kā izrādījās, ir veltīts nelasītām grāmatām.
    Fantasy Mistressworks, kuras sākums bija labiem nodomiem pārpilns, bet turpinājuma ilgu laiku nebija, beidzot ir ievietots saraksts ar 50 ievērības cienīgām pagājušajā gadsimtā publicētām fantāzijas grāmatām, kuru autores ir sievietes. Ikviens laipni lūgts uzrakstīt par kādu no tām recenziju un nosūtīt turp publicēšanai, tiesa, tikai angliski.
    Es allaž esmu apgalvojusi, ka fantastika mani interesē vairāk nekā fantāzija, lai ko arī neteiktu atslēgvārdu mākonis (fantastika — 56, fantāzija — 67, nu būs vēl vairāk), tomēr negaidīju, ka no visa saraksta būšu izlasījusi tikai divas grāmatas. Vēl vienai esmu lasījusi prīkvelu (kā to pieklājas dēvēt? Par priekšvēsturi?), dažas citas esmu iecerējusi izlasīt. Droši vien kādā ziemas dienā… Es pat teiktu, ka te ir vieta kādam izaicinājumam, tematiskajam mēnesim vai kam tamlīdzīgam.

1. Songspinners – Sarah Ash
2. The Bloody Chamber – Angela Carter
3. Rats and Gargoyles – Mary Gentle
4. Outlander – Diana Gabaldon (this was published as Cross Stitch in the UK)
5. The Riddle-Master of Hed – Patricia McKillip
6. The Blue Sword – Robin McKinley
7. Lud-in-the-Mist – Hope Mirrlees
8. The Curse of the Mistwraith – Janny Wurts
9. Shadow Magic – Patricia C Wrede
10. Assassin’s Apprentice – Robin Hobb
11. A Wizard of Earthsea – Ursula K Le Guin
12. Familiar Spirit – Lisa Tuttle
13. Beauty – Sheri S Tepper
14. Diadem from the Stars – Jo Clayton
15. The Crystal Cave – Mary Stewart
16. Black Horses for the King – Anne McCaffrey
17. The Clan of the Cave Bear – Jean M Auel
18. Fortress in the Eye of Time – C J Cherryh
19. Red Moon and Black Mountain – Joy Chant
20. The Birthgrave – Tanith Lee
21. Briefing for a Descent into Hell – Doris Lessing
22. Interview with the Vampire – Anne Rice
23. The Wood Wife – Terri Windling
24. Briar Rose – Jane Yolen
25. The Porcelain Dove – Delia Sherman
26. The Winter Prince – Elizabeth Wein
27. The Time of the Dark – Barbara Hambly
28. Sword of Rhiannon – Leigh Brackett
29. Tam Lin – Pamela Dean
30. Fire in the Mist – Holly Lisle
31. The Sacrifice – Kristine Kathryn Rusch
32. The Beleagured City – Margaret Oliphant
33. The Soul of Lilith – Marie Corelli
34. The Citadel of Fear – Francis Stevens
35. Jirel of Joiry – C L Moore
36. Sheepfarmer’s Daughter – Elizabeth Moon
37. Dragon Prince – Melanie Rawn
38. Black Trillium – Julian May
39. The Thief’s Gamble – Juliet E McKenna
40. Daggerspell – Katharine Kerr
41. The Blue Manor – Jenny Jones
42. The Barbed Coil – J V Jones
43. In the Red Lord’s Reach – Phyllis Eisenstein
44. The Spirit Ring – Lois McMaster Bujold
45. The Last of the Renshai – Mickey Zucher Reichert
46. Archangel – Sharon Shinn
47. The Hall of the Mountain King – Judith Tarr
48. A Blackbird in Silver – Freda Warrington
49. Kindred – Octavia Butler
50. The Red Magician – Lisa Goldstein

Izlasīt nevar atlikt

Vienā no daudzajiem leišu grāmatu emuāriem “Aš skaitau” ir izsludināts aicinājums nākamgad samazināt noputējušās kaudzes un izlasīt 12 grāmatas, kas savu kārtu gaida jau ilgāk nekā gadu. Ieraugot to, man acu priekšā parādījās Džeimsons ar savu “Postmodernismu”, un es nolēmu piedalīties, turklāt padarīt to patiešām par izaicinājumu, iekļaujot sarakstiņā biezas un nopietnas grāmatas, kas līdzīgā sarakstā bija nonākušas jau pirms gadiem pieciem, kā arī šo to no leišiem. Grāmatas nebija grūti atrast, grūti bija izvēlēties, ko no pārlieku garā saraksta dzēst.

Tātad: 12 grāmatas, ko es nākamgad nez vai izlasīšu…

  1. Fredric Jameson “Postmodernism, or, The Cultural Logic of Late Capitalism“.
    Kritinio postmodernistinės kultūros mėgėjo požiūris į įvairius meno (literatūros, kino, architektūras) kūrinius, teoriniai apsvarstymai ir daug asmenybės žavingumo.
  2. Saulius Tomas Kondrotas “Ir apsiniauks žvelgiantys pro langą“/”Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu“.
    Ilgi sakiniai, supainiotas ir niūras siužetas, kuris vis dėlto įtraukia skaitytoją taip, kad negalima išnirti ligi pat pabaigos ir dar truputį.
  3. Vytautas Rubavičius “Postmodernusis kapitalizmas“.
    Netikėtai lengvai skaitoma kelių sudėtingų mąstytojų tekstų kompiliacija, kur temos platumas įveikia gilumą ir trūksta paties autoriaus argumentų, vis dėlto rekomenduoju.
  4. Chimamanda Ngozi Adichie “Half of a Yellow Sun“.
    Stipri knyga apie meilę (vyrui, seseriai, vaikui, valstybei, kuri egzistavo tik poros metų), apie karą (pilietinį karą, nepriklausomybės karą, moterių ir vaikų karą, apie bejėgiškumą ir badą) ir dar kartą apie meilę.
  5. Antonio Negri “Insurgencies: Constituent Power and the Modern State“.
    Sunku, sunku, sunku, tačiau, kada pasiseka suprasti, jis įdomiai ir net optimistiškai gvildena demokratijos, revoliucijos ir konstitucijos santykius per 500 metų.
  6. Will Self “The Book of Dave: A Revelation of the Recent Past and the Distant Future“;
  7. Emma Goldman “Living My Life“;
  8. Richard Dawkins “The Extended Phenotype: The Long Reach of the Gene“.
    Mokslinė knyga, rekomenduojama ir nebiologams, nes autoriui galbūt nėra tiesa, galbūt genai nėra evoliucijos pagrindiniai vienetai, tačiau jis liepia galvoti ir teigia, kad mes galime gyventi lyg turėčiau laisvą valią.
  9. Jared Diamond “Collapse: How Societies Choose to Fail or Succeed“.
    Viena iš geriausų knygų šiais metais, kurioje autorius įdomiai gvildena, kaip lengvai gali pražūti bet kuri civilizacija, kas mano, kad gamtos apsaugos problemos dar nėra pakankamai svarbios.
  10. Doris Lessing “The Golden Notebook“.
    Sunka knyga visais atžvilgiais; jeigu jus nedomina rašytojų kūrybinė krizė, 1950-tojų metų kairuolių problemos Anglijoje ir Amerikoje, moterių ir vyrų nelygiai santykiai, identitato ir gyvenimo prasmės praradimas ir ieškojimas, – tada perskaitykite bent jau autorės žodį!
  11. A.S. Byatt “The Children’s Book“.
    Lėtai skaitoma, daugialypė ir detali knyga, kartu šeimos saga ir XX amžiaus pradžios nuotrauka, kurioje matoma literatūra, menas, lėlių teatras, muziejus, puodininkystė, anarchistai, sufražistės, – man labai patiko, tačiau kitiems gali būti par daug viską.
  12. Māris Putniņš “Mežonīgie pīrāgi“.
  13. Klasikinis nuotykių romanas su piratais patiks tiek vaikams, tiek tėvams ir arba sukels milžinišką apetitą, arba amžinai sulaikys nuo bandenėlėms – nueikite į biblioteką, paimkite “Laukinius pyragais” ir įsitikinkite patys!

Un divas grāmatas rezervei, ja kāda no augstākminētajām nebūs pieveicama:

  • Kristijonas Donelaitis “Gadalaiki. Metai“.
    Buvo įdomu palyginti tekstus: latviškai „Metai” yra daug poetiškesni negu lietuviškai, pernelyg poetiškiai, nes man labiausiai patiko dabar juokingos vietos, kur autorius gėdina tingiuosius lietuvius.
  • Hanifs Kureiši “Priekšpilsētas Buda“.
    Seksas, ankstyvasis pankrokas ir daugiakultūrė visuomenė Londono priemiestyje – nėra blogai, vis dėlto iš šitokos kombinacijos ir šio autoriaus tikėjausi daugiau.

Manas jaunās grāmatas

Vai nav skaists nosaukums?
Tā kā man joprojām ir gandrīz bezdatora diēta (pie tās pierod) un es neesmu uzrakstījusi ne par Le Gvinu, ne par Eko, nekādas aptaujas nebūs. Tikai foto, kurā redzamas no Džeinas Eiras sabiedrības, no Rīgas svētkiem un vēl no šā tā izglābtās grāmatas. (I. no svētkiem paglāba ne to vien, taču pārējās grāmatas netika man.) Visas piezīmes par to, ka viena grāmata jums ir jau sen, bet otru jūs arī gribētu, komentāros, lūdzu!
Ziņkārīgajiem varu pastāstīt, ka Better World Books grāmatas atsūtīja, rūpīgi ietīstītas plēvē. Ja pastniece paciņas vienkārši pārmet pāri vārtiem (manējā tā nekad nedara), tās nesalīs. Pa ceļam nekas saburzījies nebija. Rēķina sainītī nebija, un muitas informācijā bija norādīts, ka sūtījumā ir grāmata par astoņiem dolāriem (tik daudz laikam maksāja dārgākā). Uz muguriņām bija uzlīmēti svītrkodi, no Živkoviča to neesmu notīrījusi.
Pašā augšā ir Gaiķu Māra jaunākais krājums.
Vienu grāmatu es jau sen esmu izlasījusi, tiesa, krieviski. Tur rakstīts tā (tekstu slīprakstā aizstāju ar pēdiņām):

One of the books they spotted was called “Waiting for Zo-Zo”, another was called “Butcher in the Pie”, another “The Whirl Uncording to Carp”. Here are some more books they saw in their search: “Hatch 22”, “The Gnome of the Hose”, “Stoat Fishing in Amirrorca”, “From Cher to Infirmity”, “How to Forsake Friends and Unfluence People”, “The Upping Street Tears”, “Useless-ease”, “Fooligans Wake”, “Merde sur la Nile” (in French), “The Waistlined”, “Das Typical”, “The Zen of Auto-Horse Maintenance”, “Withering Kites”, “Wildhood’s End”, “2001—A Bass Odyssey”, “The Bargain Hoods of Hay”, “Midget’s Children”, “Crêpe Expectations”, “The Holy Bubble” (including the Mould Infestment and the Nude Jestament), “Five Go Off to Damp, Not a Penny More, Not a Penny Less”.

Nedēļas nogales jautājums

Lūk, kādu vēstuli saņēmu:
“Hello Lasītāja,

(Your book(s) asked to write you a personal note – it seemed unusual, but who are we to say no?)

Holy canasta! It’s me… it’s me! I can’t believe it is actually me! You could have picked any of over 2 million books but you picked me! I’ve got to get packed! How is the weather where you live? Will I need a dust jacket? I can’t believe I’m leaving Mishawaka, Indiana already – the friendly people, the Hummer plant, the Linebacker Lounge – so many memories. I don’t have much time to say goodbye to everyone, but it’s time to see the world!

I can’t wait to meet you! You sound like such a well read person. Although, I have to say, it sure has taken you a while! I don’t mean to sound ungrateful, but how would you like to spend five months sandwiched between Jane Eyre (drama queen) and Fundamentals of Thermodynamics (pyromaniac)? At least Jane was an upgrade from that stupid book on brewing beer. How many times did the ol’ brewmaster have one too many and topple off our shelf at 2am?

I know the trip to meet you will be long and fraught with peril, but after the close calls I’ve had, I’m ready for anything (besides, some of my best friends are suspense novels). Just five months ago, I thought I was a goner. My owner was moving and couldn’t take me with her. I was sure I was landfill bait until I ended up in a Better World Books book drive bin. Thanks to your socially conscious book shopping, I’ve found a new home. Even better, your book buying dollars are helping kids read from Brazil to Botswana.”

Nez, par ko sūdzas “Džeina Eira”?

Latvijas bērnus lasīt mudina Bērnu un jauniešu žūrija: jaunie bibliotēku klienti lasa un vērtē jaunākās un labākās bērnu grāmatas. Taču 2010. gadā naudas trūkuma dēļ bērnu lasīšanas programma apturēta 183 bibliotēkās. Projektam “Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa” var ziedot internetā vai pa maksas tālruni 90006881 (vienu latu). Grāmatas un citas mantas labdarīgos nolūkos var pirkt vai ziedot “Otrajā elpā” Marijas ielā 13 un Liepājā, Graudu ielā 34.

Kamēr dažas grāmatas mēro briesmu pilno ceļu, citas ir cieši saspiedušās tepat blakus, šoreiz diezgan viendabīgā kaudzītē. Tajā ir fantāzija par “pilsētu, kas dzīvo uz cilvēku ādas”, Le Gvinas pirmie romāni, Lietuvas ukraiņa sacerēta filosofiskā fantastika un šausmīgi dīvaini stāsti. Atsvaram – veca krievu revolucionāra romāns, kā arī populārzinātniska grāmata par Zemi.

Ko man lasīt?

Šī ir maza daļiņa no manas lasāmo grāmatu kaudzes. Kādu no tām es tuvākajā laikā varētu arī izlasīt. Lai dzīvi padarītu interesantāku, kā arī tāpēc, ka man pašai vienmēr patīk aplūkot citu t. s. grāmatu porno fotogrāfijas, izdomāju veikt aptauju, lai noskaidrotu, ko tad īsti lasīt. Ja vien kāds atbildēs uz šo jautājumu, esmu gatava parādīt tikpat briesmīgas kvalitātes foto vēl vismaz trīs mēnešus. Protams, es svinīgi solos arī izlasīt grāmatu, kas būs ieguvusi visvairāk balsu.

Tā nu ir sanācis, ka lielākā daļa grāmatu ir angliski, tomēr es mēģināju sasniegt kaut jel kādu dažādību. Kā man tas izdevās? Šonedēļ jums ir iespēja izvēlēties starp abām ekofeminisma grāmatām.

Mazliet statistikas. Vecākā grāmata ir izdota 1960. gadā, jaunākā – pagājušajā mēnesī. Viena grāmata ir dāvināta, viena nav manējā. Autoru dzimumus šoreiz noteikt pagrūti, bet proporcijas varētu būt diezgan līdzīgas. Trīs grāmatas reiz jau esmu izlasījusi, divas – iesākusi. Divas ir dzejas grāmatas, taču pa kādam dzejolim ir vismaz vēl trijās grāmatās.

P.S. Ja gadījumā nav redzama Vote poga, pasūdzieties komentāros, sašaurināšu aptaujas rāmīti.