(ku)Š! Zaļš

Š! Baltic Comics Magazine #1, Green Issue, November 2008. Emelie Östergren, König Lü.Q., Henning Wagenbreth, Oskars Pavlovskis, Ingrīda Pičukāne, TeER, Oļegs Tišcenkovs, Jari Vaara, Nicolene Louw, Joonas Sildre.

  Tik skaistā pavasara dienā kā šī pilsētniekiem būtu jālasa parkā. No otras puses, nav vēl nemaz tik silts, lai ilgi sēdētu uz slapja soliņa. Tātad līdz ar termosu un pusdienu maizītēm jāņem maza grāmatiņa vai žurnālītis. Š! tam ir ideāli piemērots! A6 formāts ietilpst pat jakas kabatā.
  Komiksus mūsdienās bieži dēvē par grafiskajiem romāniem, taču Š! publicē pavisam īsus stāstus. Teksta ir tik maz (un daļā darbu vispār ir tikai zīmējumi), ka tas viegli izlasāms vienā pusdienas pārtraukumā, toties ir jēgpilns un bieži vien smieklīgs. Tiesa, reizēm paliek izteikta mazuma piegarša, jo komikss vairāk atgādina karikatūru vai fragmentu no kāda lielāka darba, ko gribētos redzēt pilnībā.
  Šī numura tēma ir vides aizsardzība, tātad būs ko apspriest gadījumā, ja kāds patīkams cilvēks ieinteresēsies, ko tu tur šķirsti, bet lāgā neticēs, ka komiksi nav domāti tikai bērniem un citiem frīkiem. Dažos darbos, piemēram, Oļega Tiščenkova oranžajos stāstos par kaķi, kas man ļoti patika, ekoloģijas tēma gan ir pievilkta aiz matiem, bet nu var jau padomāt arī par dzīves jēgu kā tādu, vai ne?

  Vēl es noteikti gribu pieminēt Ingrīdas Pičukānes lielos, zaļos, nekustīgos dzīvniekus (te varētu būt paslēpts garāks stāsts), Jonasa Sildres (ja tā drīkst transkribēt igauņu puiša vārdu) stilīgi melnbalti varonīgos meklējumus un atkritumu pārstrādāšanas politiku šveiciešu stilā. Un tie vēl nav visi labumi.
  Sliktāk ir tas, ka šo žurnālu un tā brāli latviešu komiksu žurnālu “Kuš” nav nemaz tik viegli atrast: šķiet, tos pārdod tikai pāris grāmatnīcās un internetā. Bet es vienalga pirkšu vēl. Aiziet uz izstādi sanāk dārgāk.