Par tulkojumiem

Pagājušajā nedēļā es tomēr aizgāju uz Satori organizēto Ievas Lešinskas lekciju “Lasīt tulkojumā – priekšrocība vai gluži pretēji?” Pēc tās jutos diezgan saērcināta. Sāku rakstīt par lekciju, uzskaitīju sava ērcīguma cēloņus (piemēram: slikta lasītāja, kas nespējot palasīt tulkojumu, visu laiku neattulkojot; neizstāstīja par savu metodi), bet tad aizgāju gulēt un nākamajās dienās nodevos citām lietām. Taču tagad, kad jau pagājusi vairāk nekā nedēļa, šis tas man joprojām neliek mieru.
Lešinska pati tēmu formulēja šādi: vai tulkojums ir laime vai lāsts? Uzreiz jāsaka, šis jautājums mani mulsināja. Es diezgan daudz lasu gan tulkotu, gan netulkotu svešzemju literatūru. Lāsts būtu pārtikt tikai no latviešu valodā sacerētiem darbiem. Lasot tikai oriģinālvalodā, nejēdzīgi sašaurinātos pieejamo grāmatu skaits. Reizēm man labāk patīk lasīt tulkojumu, kur kāds jau ir noskaidrojis visus grūtos jautājumus, kas ar ko ir domāts. Citkārt gribu izjust autora darbu nepastarpināti. Taču man šķiet aizdomīgi tādi izteikumi kā “to grāmatu nu gan lasiet tikai oriģinālā”, īpaši, ja tos adresē cilvēkiem, kas oriģinālvalodu nepārvalda gandrīz tikpat labi kā savējo, proti, galvenajai tulkojumu mērķauditorijai. Kā lai viņi novērtē Bulgakova izteiksmes smalkumus vai Prečeta vārdu spēles?
Vārdu sakot, man šis jautājums šķita neīsts. Pati Lešinska atbildēja īsi: jā. Lasīt labu tulkojumu esot laime, sliktu – lāsts. Nu nez, ir taču visādi cilvēki, kas piedāvājas noņemt lāstus, ja jau kāds tiešām domājas esam nolādēts lasīt to, kas sagādā ciešanas… Izpalika iepriekš pieteiktā garā atbilde jeb pārdomas, “kas īsti ir labs literārais tulkojums un ko tas dod t.s. „mērķvalodai” – t.i., valodai, uz kuru tiek tulkots, kā arī šo valodu ietverošajai kultūrai un otrādi – kādas pēdas atstāj slikts tulkojums”. Diemžēl šis interesantais jautājums tika pieminēts tikai garāmejot. Pāris piesauktie piemēri par kultūras un tulkojuma attiecībām bija ņemti no franču un amerikāņu teorētiķiem, kas varētu arī nebūt īsti piemēroti mazo valodu situācijai.
Netika apspriesta arī tulkojumu iespējamā dažādība. Labu tulkojumu varot vienkārši pazīt, bet analītiskā ceļā to noteikt esot grūti. Diskusijā pēc lekcijas izskanēja viedoklis, pret kuru lektore neiebilda, ka raiti lasāms tulkojums noteikti esot labs. Nu, ja piekrīt Lešinskas izteikumiem, ka “mēs nelasām Jerofejevu, mēs lasām Tīronu“, tā varētu būt. Kāda gan nozīme, vai tulkojums atspoguļo oriģinālu, galu galā, vai oriģināls bija paredzēts kā viegli lasāms, ja tikpat mēs lasām tulkotāja, nevis sākotnējā autora darbu? Tiesa, kāpēc tādā gadījumā vispār nodarboties ar tulkošanu, man nav skaidrs.
Vēl viena iepriekš pieteikta, bet tikai pa roku galam aplūkota problēma: kā veicināt labu tulkojumu parādīšanos. Vienīgā piedāvātā iespēja bija citu veikto tulkojumu kritiska analīze, ko neviens nedarot, jo baidoties no pārmetumiem par konkurentu nomelnošanu. Nu, man būtu interesanti lasīt arī par labiem tulkojumiem. Un vai tiešām izdevniecībām un redaktoriem nav nekādas lomas? Dīvaini gan. Un Kultūrkapitāla fondam, kas vismaz līdz šim ir atbalstījis daudzu tulkojumu izdošanu? Galu galā, varbūt Rakstnieku savienībai jāorganizē kvalifikācijas celšanas kursi?
Taču visvairāk man nepatika Ievas Lešinskas augstprātīgā izturēšanās pret “lubu romāniem un tiem, kas ir nedaudz augstāk par tiem”. Viņa jau pašā sākumā paziņoja, ka šo darbu tulkojuma kvalitāte neesot būtiska – kā sarakstīts, tā iztulkots. Nez, kam tad ir lielāka ietekme: simt cilvēku izlasītam Ezras Paunda dzejoļu krājumam, ko nevar izdot bez subsīdijām, vai Aleksandras Mariņinas kriminālromānam? Goda vārds, es beidzot pa īstam sapratu, ko nozīmē teiciens par ziloņkaula troni, un man atausa atmiņā kādas paziņas sašutums par citu paziņu, kas atļāvās Nacionālajā bibliotēkā lasīt Žoržu Simenonu. Tas, ziniet, jādara mājās zem segas.

Posted on 07.05.2010, in Kas cits and tagged . Bookmark the permalink. 5 komentāri.

  1. Lielisks ieraksts! Manuprāt, problematizē tēmu krietni labāk un interesantāk nekā Lešinskas lekcija (kurā diemžēl biju klāt). Piebildīšu vēl, ka, man šķiet, daudz interesantāk tulkojuma lasīšanas laimes vai lāsta jautājumu varētu aplūkot ne tikai Dž. Steinera grāmatas “After Babel” kontekstā, bet arī, piemēram, tādu autoru kā A. Lefevera (kurš gan tika pieminēts tikai kā tulkojuma kā vardarbības vērtētājs) un L. Venuti ideju kontekstā – abi analizējuši kultūras vērtību ietekmi tulkojumos, turklāt Venuti ir interesants “minoretizēšanas” ētikas piedāvājums tulkotājam. Diemžēl lekcijā katastrofāli trūka arī daudzo piemēru, kas tika solīti iepriekš lekcijas pieteikumā.

    Like

  2. Varbūt kāds zina par padomju laikā tapušo Ficdžeralda romāna “Ir maiga nakts” tulkojumu? Kāpēc romāna tulkotajā variantā tikušas vardarbīgi samainītas nodaļas un apakšnodaļas? Vai tam bija kāds ideoloģisks pamatojums?
    Manuprāt, ar steigu būtu jāveic jauns šī romāna tulkojums, lai izbeigtu padomju laikos sakropļotā tulkojuma visnotaļ bēdīgo eksistenci.

    Like

    • Nemaz nebiju par to dzirdējusi. Patiesi interesants jautājums. Zinu, ka padomju laikos bez žēlastības grieza laukā seksa ainas, lai gan, cik atceros no pusaudzes gadiem, kad lasīju šo grāmatu, “Maigajā naktī” gluži viss nebija izcenzēts.

      Like

  3. Man šķiet, ļoti interesanta varētu būt padomju laikā tapušo tulkojumu analīze – no dažādiem aspektiem. Es salīdzināju pad. laikā tulkoto “Ardievas ieročiem” ar Hemingveja oriģinālu. Tur, kur oriģinālā bija dialekts, akcents vai atšķirīgs, nepareizs valodas lietojums, tulkojumā tas nekādi neparādījās. Trūka arī dažu teikumu. Bet interesanti, ka arī Soduma variantā vietām kāds teikums vai tā daļa nav iztulkota.

    Like

    • Dažu teikumu trūkums, ja tie nav īpaši ideoloģiski nepieņemami, varētu būt radies arī gluži nevilši, tulkotājam pārlecot pāri teksta fragmentam. Tiesa, redaktoram tas būtu jāpamana, un padomju laikā rediģēšana lielākoties bija daudz nopietnāka nekā tagad.

      Like

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: