Mīlestība džungļos

Luiss Sepulveda “Sirmgalvis, kas lasīja mīlas romānus“. Jāņa Rozes apgāds, 2009. No spāņu valodas tulkojis Edvīns Raups. (Luis Sepúlveda “Un Viejo que leía Novelas de Amor”, 1989.)

  Luiss Sepulveda, kā rakstīts uz mazās grāmatiņas vāka, ir čīliešu rakstnieks, režisors, žurnālists un politiskais aktīvists. Pinočets viņu iemeta cietumā, Amnesty International izpestīja, bet šim romānam (ko es drīzāk sauktu par stāstu) ar to nav liela sakara. Ekvadoras džungļos mītošie ļaudis ar politiku saskaras tikai tad, kad ierodas pāris vīriešu, kas meklē lasītpratējus, lai tie piedalītos vēlēšanās. Tieši toreiz Antonio Hosē Bolivars Proanjo arī atklāja, ka māk lasīt, un viņā modās vēlēšanās pēc grāmatām, kā vīrs vēlāk noskaidroja — romāniem, kas vēsta par skaudrām mīlas sāpēm un ir ar laimīgām beigām, “kas par mīlestību stāstīja tik skaistiem vārdiem, ka ļāva reizēm aizmirst par cilvēku nežēlastību”.
  Grāmatas sākumā ir veltījums Brazīlijas vides aktīvistam Čiko Mendesam, ko neilgi pēc grāmatas uzrakstīšanas nogalēja “zemisku slepkavnieku banda, ko apmaksā un apbruņo citi — tie, kas staigā piegulošos uzvalkos, kopj nagus un sludina, ka rīkojas “progresa” vārdā”. (Es taču zināju, ka Vikipēdijā jābūt arī noslepkavoto aktīvistu kategorijai, lai gan tā izskatās diezgan nepilnīga.) Pats Sepulveda ir darbojies Greenpeace un par Amazones baseina problēmām šo to zina.
  Tomēr grāmata nav arī par vides aizsardzību, tā ir par vecu, bezzobainu vīru, kas ilgu laiku pavadījis kopā ar indiāņiem, no kuriem iemācījies dabiski iekļauties džungļu dzīvē, un kam mūža beigās nākas labot kļūdas, ko pieļāvuši iedomīgi ienācēji. Kāds gringo nošāvis ocelota mazuļus, un saniknotā mātīte nu ir uzsākusi cilvēku medības. Sirmgalvis kopā ar dažiem vīriem dodas meklēt ocelotieni.
  Būtībā tas arī ir viss. Antonio Hosē atceras dažus pagātnes notikumus un lasa priekšā pārējiem par karstiem skūpstiem Venēcijas gondolā, alkalds dubļos pazaudē gumijnieku, zobārsts atminas cilvēku, kas prasīja izraut visus zobus, — šādas pāris lappušu ainiņas izrādās brīnum ietilpīgas, atklājot cilvēku raksturus, savstarpējās attiecības un koloniālisma atnesto postu labāk nekā garum gari apraksti.
  Var lasīt arī kā piedzīvojumu gabalu. Mežonīgā daba aci pret aci ar cilvēku, kam rokās “metāla nezvērs, ko neieredzēja neviena dzīvā radība”.