Sīks satraukums

Mark Haddon “A Spot of Bother“. Il. Marc Boutavant. London: Vintage Books, 2007 (2006). 503 lpp.

    Bērnu rakstnieks Marks Hedons slavu ieguva ar savu pirmo arī pieaugušajiem domāto grāmatu “Savādais atgadījums ar suni naktī“, kuras vēstītājs ir, domājams, autisks puika. Pēc tam viņam iznāca dzejas grāmata ar garu nosaukumu, kas man patika, un vēl viens romāns. Šogad vajadzētu iznākt vēl vienai pieaugušo grāmatai.
    “Savādais atgadījums” man likās mazliet par daudz sakonstruēts. “A Spot of Bother” ir pavisam citāda grāmata: varbūt nedaudz vecmodīga, viegli sentimentāla, smieklīga un ļoti cilvēcīga. Varbūt tāpēc, ka te ir daudz vieglāk iejusties galvenā varoņa ādā, kaut arī viņš nav gluži pie pilna prāta.
    Džordžs ir tikko aizgājis pensijā. Nu viņš varētu izbaudīt brīvību, beidzot uzcelt dārzā studiju, kur nodoties glezniecībai, lasīt biezus vēsturiskus romānus, klausīties džezu, doties pārgājienos — darīt visu to, kam neatlika laika agrāk. Taču ģimene Džordžam joprojām sagādā raizes. Bērni paliek bērni arī tad, kad viņi jau ir lieli. Meita paziņo, ka taisās precēties, un viņas draugs nevienam nepatīk, jo nav no atbilstoša sabiedrības slāņa. “Ketija runāja franciski. Rejs lasīja sportistu biogrāfijas.” Lai gan Rejam ir laba alga un māja, un viņš lieliski tiek galā ar Ketijas dēlu Džeikobu, kas šobrīd ir diezgan neciešams sīcis, tomēr, kā saka Džordža dēls Džeimijs, Rejam esot “žņaudzēja rokas”.
    Džeimijs pats precēties netaisās. Arī viņam ir draugs, Tonijs, kurš tāpat nav gana smalks, īsti nenovērtē Džeimija izmeklēto interjeru un veselīgo mazkaloriju pārtiku, klausās briesmīgu mūziku un vispār izjauc Džeimija kārtīgo pasaulīti. Bet sekss ir brīnišķīgs. Kad Tonijs, ko Džeimijs nesaņemas uzaicināt uz māsas kāzām, paziņo, ka draugs viņu nemīlot, un aiziet prom, tas izrādās negaidīti sāpīgi.

Marks Hedons

    Džordža sieva dedzīgi iesaistās kāzu svinību plānošanā, ar savu vērienu samulsinot Ketiju. Brīvajā laikā Džīna satiekas ar vīra bijušo kolēģi, vīrieti, kurš viņu beidzot saprot un uzklausa. Sekss arī nav slikts.
    Džordžs tikmēr palēnām zaudē prātu. Atklājot uz ādas bojātu laukumu, viņš nolemj, ka tas ir vēzis. Lai gan ārsts apgalvo, ka tā ir tikai ekzēma, Džordžs sāk paniski baidīties no nāves. “Savādajā atgadījumā” bija lieliska aina stacijā. Džordžs spēcīgus trauksmes uzplūdus piedzīvo vilcienā un vēlāk nolemj ar vēzi cīnīties pats saviem spēkiem un ar dīvainu, tomēr loģisku, metodi.
    Viss samudžinās arvien vairāk un vairāk. Sīki attēlotā Džordža ieslīgšana depresijā un pārējo ģimenes locekļu bieži vien nepievilcīgā uzvedība grāmatu varētu padarīt par smagu lasāmvielu, bet tā nav. Pat drūmākajās vietās līdz galam neizzūd gaišā noskaņa. Hedons savus varoņus ir attēlojis tik mīloši, ka visiem var just līdzi un cerēt uz laimīgām beigām. Viņu bieži vien muļķīgie izgājieni izsauc smaidu un mudina lasīt tālāk.
    Ja nezinātu, kas ir grāmatas autors, varētu nodomāt, ka tā ir sieviete. Nepretenciozajā tekstā nav dēmonisku kaislību un pusmūža vīriešu krīzes, toties tajā ir ticami vientuļās mātes (nu labi, šķirtenes) un padzīvojušas sievietes izjūtu apraksti un ir jaušamas mājsaimniecības un bērnkopības sīkumu zināšanas. Autors nav kautrējies no mīļuma, un viņam ir sanācis darbs, ko lasīt un pārlasīt.
    Grāmatas sākums lasāms šeit.