Marts

    Martā man bija slepens plāns, ko biju iecerējusi jau pagājušajā gadā, bet kas toreiz izgāzās. Šogad biju sagatavojusies uz līdzīgu neizdošanos, tomēr nolēmu vēlreiz pamēģināt visu mēnesi lasīt tikai sieviešu sarakstītas grāmatas.
    Tā nu sanāca, ka sāku ar biezo un lēni lasāmo Dorisas Lesingas “Zeltīto piezīmju grāmatu”. Kad marts jau bija gandrīz pusē un es, starp citu, nevienu grāmatu vēl nebiju izlasījusi, mani pārņēma pavasara nogurums, tāpēc Lesingu, no kuras tikpat neko tobrīd nebūtu sapratusi, nomainīju ar kaudzi vieglas lasāmvielas. Īstenībā četras grāmatas bija pārāk daudz. Šķiet, kādu laiku detektīvus vai pusaudžu grāmatas es izvēlēšos krietni rūpīgāk, jo tagad jūtos kā lētus saldumus pārēdusies. Turklāt nekāda lāga solidarizēšanās ar sievietēm arī neizdodas, ja izlasītais teksts rada daudz iebildumu. Labi, ka visas neesmu paguvusi aprakstīt.
    Lesinga un lubenes (protams, tikai aliterācijas dēļ) pamanījās pamatīgi izjaukt iecerēto ritmu un sarakstu. Netiku ne līdz Džoannai Rasai, ne Karenai Bliksenai, ne Pranei Dundulienei, ne bellai huksai, ne virknei citu autoru, ko būtu gribējusi izlasīt, atgādinot sev un citiem, ka viņas ir tik daudzas un dažādas un raksta par visu. Kaļot plānus martam, apcerēju tik daudz grāmatu, ka tās varētu lasīt gadu no vietas. Taču nav tik vienkārši. Sieviešu mēnesis beigās man sanāca, ja nerunājam par pāris vīriešu sacerētiem stāstiem, tomēr šāda grāmatu atlase nešķita dabiska. Vai visu laiku vilināja aizliegtais auglis, proti, vīriešu literatūra. Lai slavēts aprīlis!
    No septiņām marta grāmatām trīs ir sarakstījušas latviešu jaunās autores, un visās ir šis tas no fantastikas. Latviski lasīju arī vienīgo amerikāņu autores darbu, bet trīs angļu rakstnieču grāmatas — oriģinālā. Atkarībā no garastāvokļa par labāko varētu nosaukt gan Lesingas romānu, gan Vintersones “Oranges Are Not the Only Fruit”. Abi darbi ir tik atšķirīgi, ka grūti salīdzināt. Beigās nolēmu, ka Vintersone ir ja ne labāka, tad vieglāk uztverama un jautrāka gan. Par viņu es šonedēļ vēl uzrakstīšu.

Posted on 02.04.2012, in Kas cits and tagged , , . Bookmark the permalink. 27 komentāri.

  1. Patiesībā burvīga doma. Tieši nesen ar vienu paziņu izstrīdējos par tēmu “Sievietes neraksta labas grāmatas” un kad nu beidzot bija jānosauc konkrēti labi piemēri, tie nāca lēnām un grūti, tā nu piefiksēju, ka nekad jau tam uzmanību pievērsusi neesmu, bet patiešām- lielākoties lasu tikai vīriešu sarakstītas grāmatas…..
    Būs jānomēģina 1 mēnesi turēties tikai pie sieviešu sarakstītām grāmatām un pirmais kandidāts jau gatavs- tieši tikko atkal izdota Leimanes grāmata “Vilkaču mantiniece”. 🙂

    Patīk

    • To es neesmu lasījusi, būs jāatceras. Man gan tagad kārojas sasodīti inteliģentus vīriešus. 🙂
      Sievietes es lasu diezgan daudz, varbūt mazliet mazāk nekā vīriešus, un ir daudz kā laba. Lielāks izaicinājums būtu Āfrikas vai Dienvidaustrumāzijas literatūra vai grāmatas, kam nosaukumā tikai viens vārds, taču vienalga — kā Toms Sojers iestājās atturībnieku pulciņā, tā par pīpēšanu vien domāja.

      Patīk

  2. Vanessa cardui

    Interesants piegājiens lasīšanai. Patiesībā nebiju nekad analizējusi savu lasāmvielu šādā griezumā. Nācās vilkt ārā savas piezīmes, lai konstatētu faktu, ka lasu vīriešu un sieviešu sarakstītās grāmatas apmēram vienādā daudzumā un ne vairāk kā divas vai trīs viena dzimuma autoru grāmatas pēc kārtas. Acīmredzot, ir kaut kāda neapzināta nepieciešamība pēc literārā dzimumu līdzsvara. 🙂

    Bet ar Lesingas piezīmju grāmatiņām man arī neveicas. Iestrēgu pie kādas 150 lappuses.

    Patīk

    • Angļu valodā rakstošajā fantastikas un fantāzijas kopienā ik pa laikam saceļas diskusijas par rakstnieču tīšu vai netīšu diskrimināciju. No turienes šī apzinātā uzmanības pievēršana autoru dzimumam.
      Lesinga man patika, bet viņa ir sarežģīta.

      Patīk

  3. Man tāds piegājiens bija februārī attiecībā uz vīriešu sarakstīto literatūru, jo pamanīju, ka pārāk ilgi jau izvēlos sieviešu sarakstīto. Izdevās izlasīt 10 pēc kārtas, bet tas ir par daudz. Aprīli mani atkal velk ne tikai uz sievišķo, bet pat feministisko pusi.
    Labi jums ar to Lesingu, jūs to vismaz lasiet, es gan tikai lūkojos uz grāmatu 🙂

    Patīk

    • Es trīs gadus lūkojos, kamēr beidzot nolūkoju. Starp citu, Lesinga labi der feministiskām tieksmēm.
      Pieskaitot februāra beigās lasītās un viņnedēļ iesākto grāmatu, man arī kopā sanāks desmit sieviešu grāmatas pēc kārtas. Laiks vīriem!

      Patīk

      • Vanessa cardui

        Lesinga jau kādu mēnesi ir biezs, mēms pārmetums manā grāmatu plauktā. Bet vajadzēs vien pie viņas atgriezties. Pašlaik lasu Lekarē pinķerīgos un skumjos spiegu romānus. Prasās pēc pārmaiņām. 🙂

        Patīk

        • Lekarē ir manā “kaut kad es viņu lasīšu” sarakstā. Es pat jau zinu dziesmu, ko ielikt ierakstā par viņu. Atliek tikai tāds sīkums, kā sameklēt grāmatu un izlasīt.

          Patīk

  4. Jā, es paskatījos savā izlasītajā. Martā esmi izlasījis tikai trīs sieviešu autoru darbus par toksikoloģiju, aviāciju un malāriju. Un desmit sieviešu rakstītas grāmatas pēc kārtas, domāju visā mana bloga rakstīšanas vēsturē neko tādu nevarētu atrast. Nav jau tā, ka no šīm grāmatām speciāli vairītos, bet populārzinātniskos gabalus viņas raksta diezgan reti.

    Patīk

    • Militāro SF arī, lai gan nav jau tā, ka nemaz. Toties skaita ziņā Tu mani esi apsteidzis kā mazo ezīti. (Starp citu, es pie Tevis arī neko nevaru iekomentēt, nezinu, tās ir WordPress kaprīzes vai man šobrīd piešķirta nelāga IP adrese.)

      Patīk

      • Ja godīgi tad Militāro SF uzreiz atceros tikai Andrē Nortoni un “Saules karalienes” ciklu, kas ar nu tik militārs nemaz nav. Gan jau, ja iespringtu varētu vēl ko atminēties. Domāju, ka militāro SF sievietes rakstītu tikpat labi kā vīrieši. Lielākajai daļai no rakstniekiem, jau nav ne mazākās jēgas (idealizēts priekštats), kas ir karš un ieroči. Tik cir armijā bijuši.

        Šķiet tev nelāga IP adrese, vai arī kāds cits blogotājs tevi ielicis kā spamotāju, būsi kādu dikti aizvainojusi, aksimets jau muļķis nenojauš, ka viņu var izmantot arī tā. Es tos komentārus atradu pie spama.

        Patīk

        • Mani Sandra Veinberga cenzēja, Adorno citātu izlaboja, bet komentāru atstāja nepublicētu. Varbūt tāpēc. Bet ar dinamisko IP arī visādi brīnumi gadās.
          Lois McMaster Bujold ir ļoti zināma, bet es neesmu lasījusi.

          Patīk

          • Man gan ar dinamisko vēl nav gadījies, ka nevaru iekomentēt. Parasti kāds par to parūpējas.

            Šo autori dzirdējis esmu, bet lasījis gan ne. Nekas ielikšu savā iespējami izlasāmo sarakstā, ja man kādu dienu gribēsies iepazīt kāda nelasītas autores daiļradi.

            Patīk

          • Sorry, sanāk, ka tavu komentāru Veinberga nepublicēja?
            Starp citu, Asmo, es nekādi nevaru panākt, lai manas lapas atsauce uz tavu lapu strādā, nezinu, kas par vainu. Agrāk regulāri gļukoja, bet pēc tavas dizaina maiņas nestrādā nemaz 😦

            Patīk

            • Jā. Bet tur vismaz parādījās paziņojums, ka komentārs gaida apstiprinājumu, ko tā arī nesagaidīja, nevis kā tagad — viss paliek tik balts un nevainīgs, it kā es nebūtu runājusi.

              Patīk

  5. vakar piekjeeros Lesingai ar domu- nu labi, pa mazam uz priekshu, un izlasiiju pat 70 lpp, taatad man veel atlikushas peedeejaas 200 lpp. Iedomaajos arii par tevi, jo man likaas, ka tu jau noteikti saproti visu, ko vinja grib teikt, jo man taada paviegla dumjuma sajuuta uzrodas, lasot zeltainaas pieziimes. es pilniigi iedomaajos, cik vinja fanaatiski bija iegrimusi shajaa darbaa, cik veertiigs shis darbs ir, bet mani noteikti shis darbs neaizrauj…
    bet ideja- par sievieshu literatuuru- apsveicama. es atkal gribeetu lasiit tos, kuri nav rakstiijushi anglju valodaa, kuri nav tik globalizeeti, bet tie jau graamatniicaas biezaa slaanii nemeetaajas.

    Patīk

  6. Vanessa cardui

    Vai kaut ko rakstīsi arī par “Gaetāno Krematosu”? 🙂

    Patīk

  7. Savādi, ka nekad neesmu domājusi kāda dzimuma autorus lasu vairāk. Paskatoties no brīža, kad atsāku lasīšanu: 4 sievietes un 2 vīrieši. Par citiem gadiem slinkums skaitīt, bet laikam vīriešu tomēr būs vairāk. Pārsvarā tomēr svarīgāks saturs, nevis autora dzimums. Vienīgais, ko esmu piefiksējusi – man vīriešu sarakstītā mīlas dzeja patīk labāk. Diez ko tā? 😀

    Patīk

Bet man šķiet tā:

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.