Grāmatu valstībā (sievišķīgi plāni)
Kvints Būholcs. Grāmatu valstībā. Tulk. Inga Karlsberga. R.: Jāņa Rozes apgāds, 2014. (Quint Buchholz. Im Land der Bücher. 2013.) 56 lpp.
Dmitrijs Sumarokovs. Дмитрий Сумароков. Café Europe. Atdz. Artis Ostups un Arvis Viguls. Il. Rūta Briede un Artis Briedis. R.: Orbīta, 2014.
Ar plānošanu man gan neiet nekādā jēgā, bet…
Marts šogad nebūs nekāds sieviešu literatūras mēnesis, bet…
Man šķiet, ka pastāv iespēja, ka es šomēnes izlasīšu kādu zem pelēcīgi skumajajām debesīm izraidīto grāmatu (te, protams, iederētos arī “Meža meitas”, jo īpaši jaunāko ziņu – šodien plkst. 14 Kronvalda parkā Borisa Ņemcova piemiņas brīdis – un nupat dzirdētās Filipa Rufa lekcijas kontekstā, taču šīs, protams, bija izgājušas). (Sūtiet mani uzlādēt fotoaparāta bateriju.) Un man liktos ļoti jauki, ja arī citos grāmatu blogos būtu vēl vairāk rakstu par brīnišķīgām, dusmīgām, acis atverošām, iedvesmojošām, cīņā saucošām utt. sieviešu sarakstītām grāmatām nekā pārējos vienpadsmit mēnešos.
Bet februārī es izlasīju/apskatīju divas grāmatas, par kurām man nekas daudz nav sakāms.
Vācu mākslinieka Kvinta Būholca “Grāmatu valstībā” valda ļoti latviska pelēkzila noskaņa (proti, man ir Itālijā ražota nagu laka, kas pudelītē izskatās tieši tādā krāsā), ko var redzēt jau uz vāka un gandrīz visos attēlos. Dažus var aplūkot šeit. Mākslinieks zīmē, cik jauki ir lasīt grāmatas. Ja nu kāds nezina, kā to darīt, te ir parādītas dažādas iespējas (kāds uzdrošinās tuvoties ienaidniekam; kādu grāmatas padara aklu; kāds dejo, kad cits to ir piemānījis; kāds veido citu laiku; kāds ietinas savos sapņos utt.), tomēr man ir aizdomas, ka grāmatiņa ir domāta tiem, kas to visu jau ir izmēģinājuši un atzinuši par labu esam, vēl vairāk – ka to ir paredzēts dāvināt cilvēkiem, kam jau ir pilna māja ar grāmatām. Man zīmējumi no vienas puses patika, bet no otras – tajos pietrūka kustības, dinamikas, stāsta.
“Orbītas” Latvijas krievu dzejnieku bilingvālajā sērijā iznākusī “Café Europe” mani diemžēl atstāja tik vienaldzīgu, ka… Bet es nezinu, var būt, ka klausoties to autora lasījumā, es kaut ko sadzirdētu. Tagad interesanti šķita, kā dzejoļa “Pērts” (no Arvo) latviskā versija (Arvis Viguls) saspēlējas un papildina oriģinālu (dzejolis ir apcirpts taisnos klucīšos, ne sākuma rindām, ne beigu), un grāmatu noslēdz pavisam negaidīts igauņu nāves dziesmu cikls, kur mēness ir “sasalis ragā kā nosalis soms” utt. Ja nu kāds ir noilgojies pēc liriska melnā humora, ir vērts iemest aci, vēlams, savu, lai noskaidrotu, vai tieši pēc tā netvīkst sirds.
Posted on 01.03.2015, in Krieviski, Latviski and tagged 21. gs. sākums, dzeja, krievu literatūra, lasīšanas māksla, māksla, tulkojums, vienā teikumā. Bookmark the permalink. 12 komentāri.
Lasītājas piezīmes 
Tā grāmatu kaudze ir tavi plāni vai pēdējie iepirkumi vai speciāli atlasītas grāmatas ar feministisku noskaņu? Es domāju, ka no “dusmīgajām” sievietēm martā lasīšu Aspaziju. Un ļoti gribas jau kaut ko zaļu un pasakainu – pavasaris taču!
PatīkPatīk
Man šomēnes nav nekādu iepirkumu. 🙂 Tas ir, viņmēnes arī ne. Varētu teikt, ka tās ir speciāli atlasītas grāmatas no tām, kas mētājās rokasstiepiena attālumā, un kaut ko no tā visa es gribu un drīz, bet, protams, ne jau nu visas 11, vēl jo vairāk tāpēc, ka daļa ir stipri pabieza un lēni lasāma. Jau divas būtu jauki. (Manfelde un Kārtere, he, he.)
Pavasaris man atnācis argalvassāpēm un reiboņiem nedēļas garumā, kas beidzot rezultējušies iesnās. Labāk lai viņa nebūtu.
(Bet vispār man klājas labi.)
PatīkPatīk
Paldies par jaunumiem – nezināju neko ne par Gramatu Valstiba, ne Café Europe. Par to otro, vai ilustracijas ir tikai vakiem, vai ari ieksa?
Vel neesmu tikusi lidzi bloga atdzivinasanai – gribas jaunu stilu, sakartot saturu un saprast, kur un ka rakstit par izlasitajam gramatam un filmam. Ipasi jau par iespaidiem no mana pirma FutureLearn on-line macibu kursa par filmmaking 🙂 Bet tatad par sievietem – es pavisam nejausi kramu tirdzina par 3eur atlasiju tris gramatas, no kuram viena izradijas mana uzticama celabiedrene – visu februari, kamer cinijos ar mega tehniksu eng-fr tulkojumu. Sarakstijusi pedejas Otomanu imperijas princeses meita – Kenizé Mourad – par savas mates Selmas dzivi – “De la part de la princesse morte”. Skatos, ka ir tulkota ari spaniski un angliski. Es lasu franciski – palikusi pedeja, tragiskaka gramatas dala. Bet ja par sievietes speku – tad saja gramata tas ir atliku likam. Taja vispar ir tik daudz temu – politika, izsutijums no Turcijas un Libanu, laulibas (arranged) ar indiesu raja, dzive Indija un tad Parize un meitas piedzimsana. Varbut rakstibas stila zina es piesietos, bet kopuma esmu pilnigi parnemta un turpinu dzivot gramatas iespaida, iztelojoties, ka tas ir but Parize ap Otro pasaules karu, meginat iedzivoties augstakajas aprindas, esot Indiesu princesei (galu gala appreceja tacu raja) un visur dodoties sava einuka pavadiba 🙂 Un pedeja piebilde – gramatai iznaksanas gada 1987. ir pieskirta zurnala ELLE lasitaju balva, kas Francija ir liels panakums. Vispar tajos gados ir bijis bestseller limena darbs un var saprast ari par ko – par specigu sieviesu speju but sievietem it visur, neskatoties uz religiju, politiku un vesturi 🙂 Lai skaists marts un saule/vai gramatas/ dziede vitaminu trukumu organisma!
PatīkPatīk
“Kafē” nav ilustrāciju. Starp citu, “Orbīta” taisās izdot arī bilinvālu mūsdienu Krievijas dzejnieku izlasi, viņiem bija pasākumu cikls, ciemiņdzejnieki brauca šurp un mūsējie viņus tulkoja. Es biu klausīties tikai vienu reizi, man patika, bet liela nozīme patiešām bija autoru lasījumam.
“De la part de la princesse morte” izklausās interesanta, bet smaga.
PatīkPatīk
Man galīgi negribas neko dusmīgu un cīņā saucošu. Labāk mīlestību un mieru. Bet par spēcīgām sievietēm labprāt palasītu. Tikai ko? Un tāpat jau kaudzēm nelasītu grāmatu stāv. …
PatīkPatīk
Vai tad tajās kaudzēs nekā tāda nav?
PatīkPatīk
Neesmu pārliecināta. Varbūt “Mēdeja un viņas bērni” ir par stiprām sievietēm.
PatīkPatīk
Vai, cik sen es neesmu Uļicku lasījusi! Un vispār krievu grāmatas, nu, ja nerunājam par tikko apskatīto.
PatīkPatīk
“Café Europe” nav ilustrāciju, bet grāmatā “Estonian Songs on Death” ir: http://issuu.com/natashavikulina/docs/whole_book_export_without_crops_middle_res/
PatīkPatīk
Paldies par saiti! Tās ilustrācijas tiešām labi sader ar dzejoļiem.
PatīkPatīk
Atbalsojums: Zem eglītes mazs zaķītis | Lasītājas piezīmes
Atbalsojums: Es spriedīšu par tevi pēc grāmatplaukta | Lasītājas piezīmes