Šonedēļ internetā. 2

Lielbritānijas un Itālijas studenti visu nedēļu protestē pret valdības plāniem paaugstināt studiju maksu. No policistiem viņus kā vairogi aizsargā grāmatas, vismaz to nosaukumi. Par to “Infinite Th0ught” raksta filozofijas pasniedzēja Nina Pauersa.
Ieraugot jaunumu apkopotājā emuāru nosaukumu “Eliminative Culinarism”, jutos gluži pārsteigta, jo neatcerējos, kas tas tāds. Ā, skaidrs, tā autors ir Reza Negarestani, viens no iekāroto plāno, dārgo grāmatiņu autoriem. Starp citu, es ilgu laiku viņa vārdu lasīju kā “Roza” un biju ļoti pārsteigta, ieraugot nepavisam ne Rozas foto. Rakstu “Pest Rationalism” izlasīju diezgan pavirši, jo nezināju, ko iesākt ar apcerējumu par žurku antropomorfizāciju, taču interesanti bija. Varbūt kādreiz noderēs. Beigās ir arī mazliet par blusu migrāciju nelielos attālumos.
Turpinot viņnedēļas dzejas lasīšanu, lūk, kāda diskusija “Speculative Poetry: A Symposium”. Trīs dzejnieki diskutē par to, kāda pirms pieciem gadiem bija fantastikas dzeja, kur meklējamas tās saknes un kā to padarīt zināmāku, par satura un formas attiecībām un dzejnieka lomu.
Amerikānietes Kristas Givensas (? Krista S. Givens) stāsta The Case of the Open Windows sākumā pienāk, lūk, šāda, pastkarte:

Greetings From Riga!
Labdien, Trygve! (That’s Latvian for hello) I have been in Riga for two days and there are lots of exciting things to do and see. Yesterday I travelled to an outdoor market where the merchants spoke Latvian and Russian and I managed to buy a few things from a woman who makes things out of wood. I bought a rolling pin and said “spacibou” to her, which means ‘Thank you’ in Russian.

Pamācošs stāsts, kas notiek, ja Rīgas tirgū nopērk suvenīrus: pastkartes kļūst par logiem uz pasauli. Pašu Rīgu gan jaunie cilvēki apmeklē tikai divu rindkopu garumā, un tur ir piparkūku mājiņas un auksts, kaut arī uz atklātnes redzama vasaras diena… Stāsts publicēts turpinājumos, šeit lasāma otrā, trešā, ceturtā, piektā, sestā daļa.
Vienā no leišu kultūras laikrakstiem “Šiaurės Atėnai” sīki izanalizēts Eduarda Ļimonova “Neveiksminieka dienasgrāmatas jeb Slepenās burtnīcas” tulkojums. Dažas kļūdas ir nepiedodamas. Ļimonovs raksta: “Была у меня Лысая певица. Я обнаружил, что у нее увеличилась грудь. Я спросил – не кажется ли мне. Она подтвердила без комментария – «нет, не кажется, увеличилась».” Leitiski pēdējais vārds iztulkots kā “palielināju”. Vīrieša tulkojums… Rakstā interesanti labas un ne tik labas lietuviešu literārās valodas paraugi. Neatceros, kad pēdējo reizi latviski esmu redzējusi tik smalku tulkojuma recenziju, nevis vienkārši (bieži vien izdevējiem pietuvināta cilvēka rakstītu) satura pārstāstu un labākajā gadījumā vēl mazliet literatūrteorijas vai vēstures klāt. Turklāt autore norāda ne tikai uz nepilnībām, bet arī uz tulkotāja veiksmēm. Izrādās, Lietuvas kultūras ministrija ir atbalstījusi literatūras tulkotāju savienības projektu, un nu viņi publicē rakstus par tulkošanas teoriju un praksi.
“Mācos valodas” raksta par valodu mācīšanās padomiem, ko sniedz ungāru poliglote: “Vienas no pirmajiem sinhronajiem tulkiem un poliglotes Kato Lombas mazo grāmatiņu “Par valodām man nāk prātā…” (Rīga, “Zinātne”, 1990, tulk. E. Sakse) izlasīju ļoti ātri. Šādas grāmatas iedvesmo ķerties pie mācīšanās un darīšanas. Lomba raksta, ka nav cilvēku, kas nevarētu iemācīties valodu vai šai ziņā būtu īpaši neapdāvināti. Viņasprāt, svarīgākais, kas nepieciešams, lai iemācītos valodu, ir interese (pretstatā ieinteresētībai).”

Advertisements

Posted on 12.12.2010, in Angliski, Kas cits, Latviski, Lietuviski and tagged , , , , , , , . Bookmark the permalink. Komentēt.

Bet man šķiet tā:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: