Dažos vārdos. 762

Pirmajā pusgadā es izlasīju 40 grāmatas. Otrajā – apmēram tikpat, cik līdz februāra vidum, proti, 18. Kopā sanāk 58: 13 latviski, 13 spāniski un 32 angliski. 26 grāmatas ir sarakstījušas sievietes (vismaz viena no tām bija piedzimusi kā vīrietis), 31 – vīrieši, vienā apkopoti abu dzimumu autoru darbi.
Vārdu sakot, neko daudz es nelasīju (oktobrī nav nevienas grāmatas; novembrī viena), bet atšķirībā no gandrīz visas pārējās pasaules par 2016. gadu sūdzēties nevaru, varbūt tāpēc, ka kopumā, kā saskaitīju, divus mēnešus no tā esmu pavadījusi siltākās zemēs par Latviju, turklāt ar pavisam atšķirīgu, bet ļoti vilinošu grāmatnīcu piedāvājumu. Protams, es labāk vēlētos mieru pasaulē, bet, ja tas ir par sarežģītu, tad nākamgad, lūdzu, man apmēram to pašu. Paldies.

• Monika Pēca. Otrdienu draudzenes. Necerēti tīkams čiklita paraugs, kurā nereliģiozas sievietes dodas svētceļojumā.
• Franciska Emlere. Rīgas buča. Vietējais detektīvs, kurā ekspolicis runā kā Jānis Peters, notiek mākslas darbu viltošana un tiek atmaskota muzeju sistēma. Godīgi sakot, pārējo esmu jau piemirsusi.
• Katrīna Pankola. Muchachas. Pasaki, ka mīli mani. Šī izrādījās sērijas otrā grāmata, kas nav paredzēta lasīšanai atsevišķi, turklāt Ņujorkas meitušku mīlas un darba ķibeles tā arī neatrisinājās, jo vēl jau priekšā ir trešā daļa.
• Kajsa Ingemarsone. Citroni dzeltenie. Zviedru čiklits, ļoti pozitīvs un ar ražošanas (sabiedriskā ēdināšana) romāna iezīmēm. Diemžēl intrigas (nežēlīgs ēdienu kritiķis, kas ar vienu rakstiņu nosaka restorāna likteni) atrisinājums bija gaužām paredzams.
• Pēteris Draguns. Tumšā stundā.. Šito gan es negaidīju. Vecās Derības, buramvārdu vai Tagores garā sacerētas vārsmas, kas vēsta par visnotaļ neveselīgām, bet pazīstamām alkām “Lai man viņš savu mīlu sniedz. Lai viņš to tiešām grib.” Tāds konceptuāls krājums, kurā vienoto tekstu mazliet sadrumstalo tikai pretenciozais noformējums. Dzejoļi ir ļoti vizuāli, krāsaini, reizēm nekautrīgi skaisti (“Un gribas noslīkt šai lietū un straumītēs aiztecēt, aizskaloties tev līdzi. Un liekas, it kā es būtu karsts stikls, kurā tu ar savu elpu izveido formu. Zini, pēc mirkļa es būšu trausls un caurspīdīgs, bet tagad – paņem mani”), bet es tā arī īsti nezinu, ko par to visu domāt.
• Richard Wiseman. 59 Seconds: Think a Little, Change a Lot. Praktiski padomi, kā minūtes laikā kļūt mazliet laimīgākam. Grāmatai ir kāda vaina, kā jau visām šai žanrā: ar izlasīšanu vien nepietiek.
• Robert Wilson. A Small Death in Lisbon. Kā jaunas meitenes slepkavība Lisabonā izrādījās saistīta ar nacistu zeltu, volframa kontrabandu un Portugāles vietējo fašistisko diktatūru un bankām. Man bija ar daudz kara un esesiešu.
• Carol Gilligan. In a Different Voice: Psychological Theory and Women’s Development. Autore apgalvo, ka tradicionālā attīstības psiholoģija neņemot vērā meiteņu atšķirīgo vērtību sistēmu utt. Droši vien būtu interesantāk, ja es no tā visa kaut ko saprastu un varētu piekrist vai apšaubīt.
• William Thomas. Housekeeping Hints and Tips from Captain W. Mana vienīgā grāmata no lulu.com. Izskatās pavisam labi. Mājsaimniecība galīgi nav mana stiprā puse, bet šaubos, vai tā uzlabosies, izlasot pamācības, kā pagatavot vecpuišu vakariņas, sauso martini vai lati, atmest smēķēšanu, izlemt, vai precēties, nepazaudēt piezīmes un atsiet mezglus. Tiesa, tur ir padoms, kā ēst mango, un mājās ir šis auglis…
• Max Porter. Grief is the Thing with Feathers. Nez, pēc kāda principa izvēlas lidostās pārdodamās grāmatas. Šī ir viena no tām. Šķiet, ka pirms nopirkšanas es to jau biju pētījusi kādā citā lidostā, jo lasot tā šķita ļoti pazīstama. Kaut kas pa vidu prozai un dzejprozai. Krauklis, kurš pieklauvē pie durvīm un vairs neiet prom no mājās, kurā valda sēras, jo ir nomirusi sieva un māte. Brīžiem šķiet, ka nelūgtais viesis viņus grib iznīcināt, bet patiesībā (cik nu uz kraukli var attiecināt šo vārdu) viņš ģimeni sargā. Glīti.
• Chris Kraus. I Love Dick.. Ja sievietes mākslinieces vīrieši ignorē, var gadīties, ka to nāksies rūgti nožēlot, kad viņas iedomāsies, ka ir iemīlējušās, un sāks rakstīt garas vēstules.
• Mark Haddon. The Pier Falls.. Šausmīgi drūms stāstu krājums, ko es neapdomīgi lasīju lidmašīnā, labi, ka tur netiku līdz stāstam par neveiksmīgu ekspedīciju uz Marsu. Šeit nu patiešām viss ir slikti, līdz priekšpēdējā stāsta varonis dienasgrāmatā kā pēdējo teikumu ieraksta, ka būtu izvēlējies labākas beigas, ja varētu. Viņš nevarēja, autors gan.
• Junot Díaz. Drown.. Šķiet, ka Diass visu laiku raksta vienu un to pašu grāmatu. Šī bija pirmā, tie ir stāsti par dominikāņiem mājās un ASV.
• Octavia E. Butler. Parable of the Sower.. Ļoti drūma antiutopija.
• Yangsze Choo. The Ghost Bride.. Pārlieku izstiepts, par to toties detalizēts, ķīniešu pēcnāves dzīves attēlojums ar romantisko un kriminālo līniju.
• Julio Cortázar. Bestiario.. Kortāsara pirmais stāstu krājums, taču autors liekas jau pavisam nobriedis. Dīvaini stāstiņi, kas varētu rādīties arī murgainos sapņos.
• Claudia Piñeiro. Las grietas de Jara.. Arhitektu un būvnieku ražošanas kriminālromāns.
• Dolores Redondo. Legado en los huesos. Kā jau bija sagaidāms, šī ir triloģijas otrā grāmata, un tajā diemžēl tiek izpausts, kas vainīgs pirmās daļas noziegumā, tāpēc sākt ar to nav ieteicams.

Uzskaite. 2016

Īsas atsauksmes par visām grāmatām: vienā teikumā.
2011. gadā lasīto grāmatu saraksts, 2012. g., 2013. g., 2014. g.. 2015. g.

1. G. Willow Wilson. Alif the Unseen. 01.16.
2. Roman Muradov. The End of a Fence. 01.16.
3. Manuel Vázquez Montalbán. El estrangulador. 01.16.
4. Pernille Riga. Tauriņefekts. 01.16.
5. Tricia Sullivan. Someone to Watch over Me. 01.16.
6. Christina Fink. Living Silence: Burma under Military Rule. 01.16.
7. Juan Rulfo. Pedro Páramo. 01.16.
8. Charles de Lint. Memory and Dream. 01.16.
9. Majgula Akselsone. Augustas māja. 01.16.
10. Richard Brautigan. Sombrero Fallout. 01.16.
11. Literārā valoda un normas lingvistiskajā praksē: Eiropas pieredze un tradīcijas. 01.16.
12. Daniel Polansky. The Builders. 01.16.
13. Juris Zvirgzdiņš. Atgriešanās Itakā. 01.16.
14. Terhi Ekebom. Logbook. 01.16.
15. Gore Vidal. Sexually Speaking: Collected Sex Writings. 02.16.
16. Guy Gavriel Kay. Tigana. 02.16.
17. Mumia Abu-Jamal. Live from Death Row. 02.16.
18. Gabriel García Márquez. Relato de un náufrago. 02.16.
19. Philip Graham. The Moon, Come to Earth: Dispatches from Lisbon. 02.16.
20. Henry James. Daisy Miller and Other Stories. 02.16.
21. Mehmeds Jašins. Vecas dziesmas no Jaunās pilsētas. 02.16.
22. Carla Montero. La piel dorada. 02.16.
23. Paul Bowles. The Sheltering Sky. 03.16.
24. Janet Malcolm. Two Lives: Gertrude and Alice. 03.16.
25. David Webster. Dispirited: How Contemporary Spirituality Makes Us Stupid, Selfish and Unhappy. 03.16.
26. Emily Gould. Friendship. 03.16.
27. Barbara Ehrenreich. Bright-Sided: How the Relentless Promotion of Positive Thinking Has Undermined America. 03.16.
28. Caitlín R. Kiernan. The Red Tree. 03.16.
29. Māra Jakubovska. Direktoriene. 03.16.
30. Antonio Gala. Anillos para una dama. 03.16.
31. Michael Cunningham. The Snow Queen. 03.2016.
32. Antonio Buero Vallejo. El concierto de San Ovidio. 04.2016.
33. Volfgangs Herndorfs. Čiks. 04.2016.
34. Elvira Lindo. Manolito Gafotas. 05.2016.
35. Manuel Vázquez Montalbán. Los mares del Sur. 05.2016.
36. Elvira Lindo. Pobre Manolito. 06.2016.
37. Žans Luks Banaleks. Drāma Bretaņā. 06.2016.
38. Marie Kondo. The Life-Changing Magic of Tidying Up: The Japanese Art of Decluttering and Organizing. 06.2016.
39. Miguel de Unamuno. Niebla. 06.2016.
40. Marie Kondo. Spark Joy: An Illustrated Master Class on the Art of Organizing and Tidying Up. 06.2016.
41. Monika Pēca. Otrdienu draudzenes. 07.2016.
42. Franciska Emlere. Rīgas buča. 07.2016.
43. Richard Wiseman. 59 Seconds: Think a Little, Change a Lot. 07.2016.
44. Robert Wilson. A Small Death in Lisbon. 07.2016.
45. Carol Gilligan. In a Different Voice: Psychological Theory and Women’s Development. 07.2016.
46. Katrīna Pankola. Muchachas. Pasaki, ka mīli mani. 08.2016.
47. Julio Cortázar. Bestiario. 08.2016.
48. William Thomas. Housekeeping Hints and Tips from Captain W. 09.2016.
49. Max Porter. Grief is the Thing with Feathers. 09.2016.
50. Kajsa Ingemarsone. Citroni dzeltenie. 09.2016.
51. Claudia Piñeiro. Las grietas de Jara. 11.2016.
52. Chris Kraus. I Love Dick. 12.2016.
53. Mark Haddon. The Pier Falls. 12.2016.
54. Junot Díaz. Drown. 12.2016.
55. Pēteris Draguns. Tumšā stundā. 12.2016.
56. Dolores Redondo. Legado en los huesos. 12.2016.
57. Octavia E. Butler. Parable of the Sower. 12.2016.
58. Yangsze Choo. The Ghost Bride. 12.2016.

Dāvanu laiks turpinās

Ziniet, pie spāņu bērniem dāvanas nonāk Zvaigznes dienas rītā, kad austrumu ķēniņi/gudrie apveltīja vienu mazu zīdainīti ar mirtēm mirrēm un vīraku utt. Tad nu es izmantoju izdevību un ceru, ka dažiem šodien izdosies sagādāt ja ne prieku, tad vismaz pārsteigumu. Dāvanas!

Andrim, ja nav vēl lasīti, mazdrusciņ nejaukie un dīvainie Etgara Kereta stāstiņi, kas latviski pieejami krājumā “Autobusa šoferis, kas gribēja būt Dievs”.

Asmo es gauži ceru uzsēdināt uz vēl neizdotās “Annihilation” by Jeff VanderMeer. Ja patiks, drīz vien būs vēl divi turpinājumi (bet pati tā arī nevaru izlemt, kurš vāks man labāk patīk. Ak, mūžīgās sāpes). Ļoti drīz.
Man no viņa: “Uranium” by Tom Zoellner. Kas gan var būt nopietnāks par kodolieročiem?

Baltais runcis, izrādās, lasa arī dzeju, tad nu viņam Antonio Mačādo “Lakstīgalas māceklis” vai, ja šī 1985. gadā izdotā grāmata nav atrodama vai nepatīk, varbūt izdodas atrast vēl vecāko Federiko Garsijas Lorkas “Kliedzienu“.

Doronikei iedošu to argentīniešu rakstnieces Claudia Piñeiro grāmatu, ko pati lasu jau kopš vasaras: “Las viudas de los jueves”. Ir iztulkota krieviski, ir internetā (Клаудиа Пиньейро, “Вдовы по четвергам”), ir arī filma.
Viņa man uzdāvināja Migela de Unamuno “Miglu” vai Krisa Stjuarta “Pāri citroniem. Optimists Andalūzijā”.

E., kas mācās valodas, jau ir dabūjusi Mark Haddon “The Red House” un Jeanette Winterson… hmm, man sāk likties, ka nevis “The World and Other Places”, kā bija domāts, bet gan “Art & Lies”, ko es pati neesmu izlasījusi. Nu nekas.
Viņa no sava plaukta man laipni izcēla Jūdžinidesa Džefrija “Midlseksu” (664 lpp.), Borisa Viāna krājumu krieviski (638 lpp.) un atsvaram – Andras Manfeldes “Dzimtenīti” (133 lpp.).

Evijai man padomā nesen latviski izdotā Ludmilas Uļickas “Mēdeja un viņas bērni“.

Jānis U. simt gadus neko nav rakstījis, bet vienalga dabūs China Miéville “Looking for Jake and Other Stories”.
Vispār viņš man kādreiz laipni piedāvāja “The Long Earth”. Terry Pratchett and Stephen Baxter.

MsMarii atkal tiek tas, kas mani jau sen interesē, bet ko tā arī neesmu lasījusi: Viļņā dzīvojošās krievu rakstnieces Лена Элтанг romāns “Каменные клены“. Vienīgi viegli laikam nebūs.
Viņa man piedāvāja izvēlēties starp Всеволод Крестовский sarakstīto “Петербургские трущобы” un Umberto Eko “Ķēniņienes Loanas mistisko liesmu”.

Sibillai, kas gribot vairāk lasīt svešvalodās, Lekarē dēla Nick Harkaway citādais spiegu romāns “Angelmaker”. Var dabūt Rozē, var – legāli vai nelegāli – internetā, var, ja ir pacietība gaidīt, sarunāt manu eksemplāru, kas šobrīd tiek lasīts ārzemēs un atpakaļ neatgriezīsies vismaz līdz Lieldienām.
Viņa man uzdāvināja Amosa Oza “Melno kasti” un vēl filmu piedevām.

Sisyphus Filipa Rufa “Pa stāvu liesmu debesīs. Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve“. Laikam jāmeklē b-kā.
Tas par “The Juliette Society” by Sasha Grey.

Spīganai es varētu mēģināt iemācīt mīlēt Hulio Kortasāru. Ja viņai nepatika “Kāds, vārdā Lūkasss”, varbūt tomēr patiks gana atšķirīgās “Citas debesis“?
No viņas man tikušas Īana Tregillisa “Rūgtās sēklas”.

Ja nu kādu esmu aizmirsusi, vēl jau būs citi svētki.

Jūnijs

  Ak, tā vien šķiet – jo mazāk es lasu, jo mazāk rakstu. Protams, paskatoties, piemēram, uz aprīli, kļūst skaidrs, ka tā nav gluži tiesa, bet tomēr – jau kuro mēnesi plāni uzrakstīt par visām izlasītajām grāmatām ir ar blīkšķi izgāzušies, kaut arī septiņas grāmatas jau nu nav nekas pārmērīgs. Nu labi, šomēnes mēģināšu atkal, un vēl es gribētu nomest kādu pusotru kilo (trīs būtu labāk, tad es svērtu tikpat, cik pirms desmit gadiem, bet kaut kas jāatstāj arī augustam), proti, pārkalt taukus muskuļos, jo citādi man sāk šķist, ka tricepsu man nav vispār, acīmredzot datora taustiņu spaidīšana un lapu šķirstīšana tos netrenē (dīvaini, jo grāmatas taču ir smagas). Ak, viena vienīga šķietamība…
  Ja man tas neizdosies, nākammēnes būs jāpievēršas šai lietai nopietnāk, teiksim, jānoliedz lasīt jauna grāmata, iekams nav aprakstīta iepriekšējā. Pasaulīt balto, rādās, ka tādā gadījumā es katru dienu mazgātu grīdu un gatavotu vakariņas. Ā, nē, vakari man būs aizņemti.
  Laikam ne velti starp interesantajām un dīvainajām grāmatām, ar kurām esmu piestiepusi pilnu māju (attēlā nav redzamas visas), vairākas pievēršas psiholoģiskām problēmām. Varbūt ar tām arī jāsāk?
  Vispār neticu, ka jūlijā visas izlasīšu, noteikti paliks pāri arī augustam, kaut arī to gaida pārējās dīvainās grāmatas, tāpēc, ja kāds nosaukums iekrīt acīs un rosina ziņkāri un ja jūs to ierakstīsit komentārā, es varētu sākt ar to grāmatu un (mēģināt) neatlikt trīs rindkopu uzrakstīšanu uz vēlāku laiku. (Kasim, Tu nepiedāvā interneta īso kursu “Kā ietilpt divās rindkopās ar visu ievadu, nobeigumu un pat iztirzājumu”?) Jo šobrīd es vēl gribu izlasīt tās visas, kas būs pēc “publicēt” podziņas nospiešanas, tas jau ir cits jautājums.
  Vai šeit ir bijuši dzejoļi par marsiešiem? Nē? Tad ir pēdējais laiks.

  Tā. Tas jau ir cits jautājums, jo, kad biju tikusi tik tālu, noklaudzēja pastkastīte un es saņēmu ilgi gaidīto aicinājumu iet pakaļ sūtījumam. Ierastā sainīša vietā šoreiz es dabūju, lūk, ko.

  Varu derēt, ka pa ceļam satiktais sīcis uz savu jautājumu vecmāmiņai: “Kas tai tantei maisā?” neuzzināja pareizo atbildi. Maisā bija pavisam normāla izmēra kaste (8,35 mārciņas smaga).

  Un kastē… ai, es jau biju piemirsusi, kam tur īsti jābūt. Bet tur bija viss kas jauks.

  Kuru gan vairs interesē jūnijs?

1. Colette. Chéri. Tiem, kas grib iepazīties ar franču ne gluži erotiskās literatūras klasiķi un uzzināt, ka padzīvojušai sievietei jauni puiši sagādā sirdssāpes, bet ne tikai to vien.
2. Nick Webb. Wish you were here: The official biography of Douglas Adams. Tiem, kas ļoti mīl Adamsu, tiem, kas nekā daudz par viņu nezina, bet varētu iemīlēt, un tiem, kam pietrūkst laba parauga, kā aizrautīgi interesēties par dzīvi, visumu un visu pārējo.
3. Purpura karaļa galmā. Grāmata iecietīgiem cilvēkiem, nelabojamiem latviešu fantastikas un fantāzijas cienītājiem un tiem, kas pēc desmit gadiem grib palepoties: “Es viņu lasīju jau tad, kad neviens vēl nezināja, ka viņš/a kļūs par labu rakstnieku/ci.”
4. Feja Veldone. Sievietes-sātana dzīve un mīlestības. Tām un tiem, kas ilgojas pēc neierasta un pārsteidzoši dīvaina piekrāptas mājsaimnieces pārtapšanas stiprā un neatkarīgā sievietē stāsta paveida.
5. Mark Haddon. The Red House. Ai, visiem, kam nav bail no mazliet sarežģītākas formas un kam patīk cilvēki vai grāmatas.
6. Kristofers Išervuds. Atvadas no Berlīnes. Tiem, kam nav nekas pretī pret iekļūšanu Vācijā īsu brīdi pirms nacisma pilnzieda, pret visu to postu, naidu un uzdzīvi; jā, jo īpaši uzdzīvi, kas atgādina vienu otru vecu kinofilmu, un vīrišķīgu noskaņu, kas atgādina jaunāku kino.
7. Vidmantė Jasukaitytė. Balandė, kuri lauks. Tiem, kurus interesē leišu mērenais maģiskais reālisms, ģimenes sāgas, sievietes liktenis un radošās inteliģences mūžam nesaprastā un sabiedrības izstumtā loma.

Sarkanā māja

Mark Haddon. The Red House. Il. Paul Willoughby, Suzanne Dean. London: Vintage, 2013 (2012). 340 lpp.

  Kad grāmatnīcā nejauši ieraudzīju Hedona jaunāko romānu, nekas cits neatlika, kā to nopirkt, jo man patika viņa iepriekšējās grāmatas, vāks bija skaists un cena patīkama. The Red House es ne tikai nopirku, bet pat drīz vien izlasīju. Man atkal patika, lai gan ne tik ļoti kā A Spot of Bother.
  Sākumā bija grūti ielasīties. Man tā gadās diezgan bieži. Šoreiz vainīga bija autora izvēle vienā laidā lēkāt no viena tēla pie cita. Grāmatas varoņi ir vesela disfunkcionāla ģimene, pat divas, astoņi dzīvi cilvēki, divi miruši vecāki un viens rēgs, un vienas lappuses garumā Hedons var pievērsties pat četriem tēliem. Ja es biežāk skatītos seriālus, varbūt būtu vieglāk pārdzīvot teksta saraustītību, bet varbūt arī nē, jo to romānam pārmet lielākā daļa cilvēku, kas Amazonē tam ielikuši maz punktu. Viņiem es varu iebilst, ka saprast, par kuru tēlu kurā brīdī ir runa, nav grūti (liela daļa gan ir klausījušies audiogrāmatu, un tādā gadījumā tas varētu būt bijis krietni sarežģītāk).
  Tātad es ielasījos (grāmatas 1. nodaļu, kādas 45 lpp., var lasīt šeit), bet par teksta saskaldītību sajūsmā tā arī nebiju. Toties man atkal un joprojām patika sajūta, ka Hedonu patiešām interesē cilvēki un ka viņš pret tiem ir noskaņots ļoti labsirdīgi, un literatūrā tā nav nemaz tik bieža parādība. Neviens no grāmatas varoņiem nav caurcaurēm pozitīvs tēls, daži rīkojas pat diezgan nejauki, bet vairāk par nosodīšanu gribas, lai viņiem viss izietu labi.
  Pārtikušais brālis ārsts Ričards (otrā sieva, kas, par spīti tam, kā izskatās, nav mājsaimniece, un sešpadsmitgadīga ambicioza audžumeita) uzaicina trūcīgās māsas skolotājas Endželas ģimeni (vīrs neveiksmīgs mūziķis, labu laiku bijis bez darba, 17, 16 un 8 gadus veci bērni) pavadīt nedēļu lauku mājās Velsā, apbrīnojamās pilsētiņas Hay-on-Wye (kā nu to izrunā) tuvumā. Tās pašas, kur esot kādi 1900 iedzīvotāji un 30 grāmatnīcas (un, kā var uzzināt romānā, arī rotaslietu, veselīgas pārtikas veikals un The Shop of Crap). Visi viņi lasa grāmatas (izņemot rēgu).
  Tā nu viņi tur dzīvo, lasa, iepērkas, pabučojas, iet uzskriet, draudzējas un strīdas, cērt nost galvu nacistu zombijiem, masturbē (nebiju iedomājusies, ka būt jaunam puisim ir tik grūti; bet cik smieklīgi bija, kad viņš no fantāzijām par meiteni pievērsās viņas mātei un jutās lepns, ka nu viņam ir nobriedušāka gaume!), domā par Dievu un nāvi, jūtas nedroši, sāpināti un atklāj kaut ko jaunu par sevi, saviem vecākiem un pagātni.

  None of them were greatly interested in the election except as a national soap opera in which the closeness of the result was more exciting than the identity of the winner. Individually, they were passionate abut GP fundholding, academy schools, asylum, but none of them trusted any party to keep a promise about any of these issues. Louisa struggled to believe that she could change herself, let alone the world, and saving lives seemed to absolve Richard of any wider duty. Angela and Dominic had once marched in support of the miners in Doncaster and the printers in Wapping, but their excitement at Blair’s accession had changed rapidly to anger then disappointment then apathy about politics in general. Alex was planning to vote Tory because that was how you voted when you were the kind of person he wanted to be. Melissa affected a disdain which felt like sophistication and Daisy affected an ignorance which felt like humility. Benjy, on the other hand, was interested mostly in the fate of the tiger, the panda and the whale, and consequently more concerned about the future of the planet than any of them.

  Lūk, no šādiem gabaliņiem, no fragmentiem veidojas cilvēku tēli, kas man likās gana pārliecinoši, un īss, bet nozīmīgs viņu dzīves brīdis, kura beigās viss nepavēršas kājām gaisā, viss parocīgi nenoslēdzas, tomēr viņi ir piedzīvojuši pārmaiņas. Lasītājiem atliek minēt, cik ilgstošas tās būs.

Uzskaite. 2013

Īsas atsauksmes par visām grāmatām: vienā teikumā.
2011. gadā lasīto grāmatu saraksts ir šeit, bet 2012. g. – šeit.

1. Theodora Goss. In the Forest of Forgetting. 2.01.2013.
2. Pols Osters. Ilūziju grāmata. 5.01.2013.
3. Magnus Mills. The Restraint of Beasts. 6.01.2013.
4. Margaret Atwood. Murder in the Dark. 9.01.2013.
5. Visvaldis Lāms. Ķēves dēls Kurbads: Varoņa dzīve ļaužu atcerēs. 13.01.2013.
6. Mega Gārdinere. Netīro noslēpumu klubs. 14.01.2013.
7. Melissa Holbrook Pierson. Black Horses and Black Beauties: Animals, Women, a Passion. 15.01.2013.
8. Richard Porton. Film and the Anarchist Imagination. 17.01.2013.
9. Rakela Martineza. Vienradža ēnas. 23.01.2013.
10. Николай Бодров. Как изучить английский язык самостоятельно. Нестандартные приемы самообучения. 28.01.2013.
11. Karen McCarthy, ed. Bittersweet: Contemporary Black Women’s Poetry. 29.01.2013.
12. Anders Hayden. Sharing the Work, Sparing the Planet: Work Time, Consumption, & Ecology. 31.01.2013.
13. Steve Kaufmann. The Way of The Linguist: A Language Learning Odyssey. 2.02.2013.
14. Rachel Hartman. Seraphina. 3.02.2013.
15. Heli Lāksonena. Kad gos smei. 7.02.2013.
16. Majgula Akselsone. Aprīļa ragana. 8.02.2013.
17. Jānis Rokpelnis. Rīgas iestaigāšana. 13.02.2013.
18. Sujata Bhatt. Monkey Shadows. 15.02.2013.
19. Mišels Velbeks. Karte un teritorija. 15.02.2013.
20. Rita Ruduša. Pagrīdes citādība: Homoseksuāļi Padomju Latvijā. 17.02.2013.
21. David Mitchell. Black Swan Green. 22.02.2013.
22. Lelde Stumbre. Personīgi. 24.02.2013.
23. Džeroms K. Džeroms. Trīs bērni un es. 27.02.2013.
24. Alison Fell. Dreams, like heretics: New and selected poems. 6.03.2013.
25. Gail Jones. Dreams of Speaking. 9.03.2013.
26. Paula Derrow, ed. Behind the Bedroom Door: Getting It, Giving It, Loving It, Missing It. 10.03.2013.
27. Kate Chopin. The Awakening and Selected Stories. 12.03.2013.
28. Džons Apdaiks. Īstvikas raganas. 15.03.2013.
29. Lindsey Collen. The Rape of Sita. 22.03.2013.
30. Wendy Cope. The River Girl. 23.03.2013.
31. Sāra Dināna. Kurtizānes sabiedrotais. 25.03.2013.
32. Maggie Gee. The Ice People. 27.03.2013.
33. Dilys Rose. War Dolls. 30.03.2013.
34. Margarita Grietēna. Nāve Londonā. 4.04.2013.
35. Dorothy L. Sayers. Five Red Herrings. 6.04.2013.
36. Merta Tikanene. Gadsimta mīlas stāsts. 9.04.2013.
37. Mārtina Koula. Nojausma. 10.04.2013.
38. Célestine Hitiura Vaite. Frangipani. 16.04.2013.
39. Kristīne Ulberga. Zaļā Vārna. 18.04.2013.
40. Rūta Mežavilka. Dzimuši Latvijai. 20.04.2013.
41. Ali Smith. Other Stories and Other Stories. 23.04.2013.
42. Dubravka Ugrešiča. Ragana izdēja olu. 24.04.2013.
43. Donna Leona. Nāve La Fenice teātrī. 26.04.2013.
44. Rebecca Gowers. When to Walk. 6.05.2013.
45. Donna Leona. Viena taisnība visiem. 7.05.2013.
46. Džons Lekarē. Misijas dziesma. 11.05.2013.
47. Ežēns Grīns. Atjaunošana. 14.05.2013.
48. Hjells Askillsens. Spainis pilns laika. 17.05.2013.
49. Fay Weldon. Worst Fears. 18.05.2013.
50. Fransuāza Sagāna. Pasmaidot… 21.05.2013.
51. Suzanne Berne. A Crime in the Neighborhood. 25.05.2013.
52. Françoise Mallet-Joris. The Illusionist. 29.05.2013.
53. Colette. Chéri. 6.06.2013.
54. Nick Webb. Wish you were here: The official biography of Douglas Adams. 7.06.2013.
55. Purpura karaļa galmā. 14.06.2013.
56. Feja Veldone. Sievietes-sātana dzīve un mīlestības. 15.06.2013.
57. Mark Haddon. The Red House. 23.06.2013.
58. Kristofers Išervuds. Atvadas no Berlīnes. 26.06.2013.
59. Vidmantė Jasukaitytė. Balandė, kuri lauks. 30.06.2013.
60. Pols Osters. Orākulu nakts. 3.07.2013.
61. Andruss Kivirehks. Skaistais dzīvnieks. 5.07.2013.
62. Peter Dally. Virginia Woolf: The Marriage of Heaven and Hell. 8.07.2013.
63. Jeanette Winterson. The World and Other Places. 13.07.2013.
64. Fay Weldon. Down Among the Women. 15.07.2013.
65. Rosalyn Baxandall and Linda Gordon, ed. Dear Sisters: Dispatches from the Women’s Liberation Movement. 18.07.2013.
66. Filips Rufs. Pa stāvu liesmu debesīs. Nenotveramā latviešu anarhista Pētera Māldera laiks un dzīve. 26.07.2013.
67. Biruta Baumane. Sarunas ar sevi. 5.08.2013.
68. Džūlija Gārvuda. Netraucē man spēlēties. 9.08.2013.
69. Bradley L. Garrett. Explore Everything: Place-Hacking the City. 22.08.2013.
70. Mārgarita Drable. Zelta karaļvalstis. 25.08.2013.
71. Jeff VanderMeer. The Day Dali Died. 10.09.2013.
72. Stīvens Kings. Roze, ērkšķu puķe. 26.09.2013.
73. N. Scott Momaday. House Made of Dawn. 10.2013.
74. Lārss Keplers. Hipnotizētājs. 10.2013.
75. Ians Renkins. Krusti un mezgli. 10.2013.
76. Nick Harkaway. Angelmaker. 10.2013.
77. Людмила Петрушевская. Жила-была женщина, которая хотела убить соседского ребенка. 10.2013.
78. Terry Pratchett. Eric. 26.10.2013.
79. Simona de Bovuāra. Uz sliekšņa. 1.11.2013.
80. Ians Rankins. Atmaskot Džeku. 11.2013.
81. Terry Pratchett. Wyrd Systers. 27.11.2013.
82. Junot Díaz. The Brief Wondrous Life of Oscar Wao. 12.2013.
    
83. Stefan Themerson. The Mystery of the Sardine. 12.2013.
84.  Graham Joyce. Some Kind of Fairy Tale. 25.12.2013.
85. Horhe Luiss Borhess. Smilšu grāmata. 26.12.2013.

Sīks satraukums

Mark Haddon “A Spot of Bother“. Il. Marc Boutavant. London: Vintage Books, 2007 (2006). 503 lpp.

    Bērnu rakstnieks Marks Hedons slavu ieguva ar savu pirmo arī pieaugušajiem domāto grāmatu “Savādais atgadījums ar suni naktī“, kuras vēstītājs ir, domājams, autisks puika. Pēc tam viņam iznāca dzejas grāmata ar garu nosaukumu, kas man patika, un vēl viens romāns. Šogad vajadzētu iznākt vēl vienai pieaugušo grāmatai.
    “Savādais atgadījums” man likās mazliet par daudz sakonstruēts. “A Spot of Bother” ir pavisam citāda grāmata: varbūt nedaudz vecmodīga, viegli sentimentāla, smieklīga un ļoti cilvēcīga. Varbūt tāpēc, ka te ir daudz vieglāk iejusties galvenā varoņa ādā, kaut arī viņš nav gluži pie pilna prāta.
    Džordžs ir tikko aizgājis pensijā. Nu viņš varētu izbaudīt brīvību, beidzot uzcelt dārzā studiju, kur nodoties glezniecībai, lasīt biezus vēsturiskus romānus, klausīties džezu, doties pārgājienos — darīt visu to, kam neatlika laika agrāk. Taču ģimene Džordžam joprojām sagādā raizes. Bērni paliek bērni arī tad, kad viņi jau ir lieli. Meita paziņo, ka taisās precēties, un viņas draugs nevienam nepatīk, jo nav no atbilstoša sabiedrības slāņa. “Ketija runāja franciski. Rejs lasīja sportistu biogrāfijas.” Lai gan Rejam ir laba alga un māja, un viņš lieliski tiek galā ar Ketijas dēlu Džeikobu, kas šobrīd ir diezgan neciešams sīcis, tomēr, kā saka Džordža dēls Džeimijs, Rejam esot “žņaudzēja rokas”.
    Džeimijs pats precēties netaisās. Arī viņam ir draugs, Tonijs, kurš tāpat nav gana smalks, īsti nenovērtē Džeimija izmeklēto interjeru un veselīgo mazkaloriju pārtiku, klausās briesmīgu mūziku un vispār izjauc Džeimija kārtīgo pasaulīti. Bet sekss ir brīnišķīgs. Kad Tonijs, ko Džeimijs nesaņemas uzaicināt uz māsas kāzām, paziņo, ka draugs viņu nemīlot, un aiziet prom, tas izrādās negaidīti sāpīgi.

Marks Hedons

    Džordža sieva dedzīgi iesaistās kāzu svinību plānošanā, ar savu vērienu samulsinot Ketiju. Brīvajā laikā Džīna satiekas ar vīra bijušo kolēģi, vīrieti, kurš viņu beidzot saprot un uzklausa. Sekss arī nav slikts.
    Džordžs tikmēr palēnām zaudē prātu. Atklājot uz ādas bojātu laukumu, viņš nolemj, ka tas ir vēzis. Lai gan ārsts apgalvo, ka tā ir tikai ekzēma, Džordžs sāk paniski baidīties no nāves. “Savādajā atgadījumā” bija lieliska aina stacijā. Džordžs spēcīgus trauksmes uzplūdus piedzīvo vilcienā un vēlāk nolemj ar vēzi cīnīties pats saviem spēkiem un ar dīvainu, tomēr loģisku, metodi.
    Viss samudžinās arvien vairāk un vairāk. Sīki attēlotā Džordža ieslīgšana depresijā un pārējo ģimenes locekļu bieži vien nepievilcīgā uzvedība grāmatu varētu padarīt par smagu lasāmvielu, bet tā nav. Pat drūmākajās vietās līdz galam neizzūd gaišā noskaņa. Hedons savus varoņus ir attēlojis tik mīloši, ka visiem var just līdzi un cerēt uz laimīgām beigām. Viņu bieži vien muļķīgie izgājieni izsauc smaidu un mudina lasīt tālāk.
    Ja nezinātu, kas ir grāmatas autors, varētu nodomāt, ka tā ir sieviete. Nepretenciozajā tekstā nav dēmonisku kaislību un pusmūža vīriešu krīzes, toties tajā ir ticami vientuļās mātes (nu labi, šķirtenes) un padzīvojušas sievietes izjūtu apraksti un ir jaušamas mājsaimniecības un bērnkopības sīkumu zināšanas. Autors nav kautrējies no mīļuma, un viņam ir sanācis darbs, ko lasīt un pārlasīt.
    Grāmatas sākums lasāms šeit.